Katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam nācies ilgāk kavēt darbu laicīgi nesaņemtas ārstēšanas dēļ

FOTO: Pexels

Katrs ceturtais (26%) Latvijas iedzīvotājs ir ilgāk neapmeklējis darbu tikai tāpēc, ka savlaicīgi nav varējis tikt uz nepieciešamo ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, liecina kustības “Dzīvesspriedums” aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Tostarp 17 % šāda situācija gadījusies vienu reizi, bet katram desmitajam (10%) - vairākkārt.

To vidū, kuri savlaicīgas ārstēšanas nepieejamības dēļ bija spiesti vairākkārt neapmeklēt darbu, visvairāk ir iedzīvotāju 35 – 54 gadu jeb ekonomiskās darbspējas vecumā. Vairums (81%) aptaujāto iedzīvotāju arī norādījuši, ka viņu ieskatā pamata veselības aprūpes pakalpojumus – izmeklējumus un speciālistu konsultācijas – Latvijā ir grūti saņemt.

Cilvēki Latvijā slimo bieži – kā rāda Nacionālā veselības dienesta dati, 2018. gadā kopumā atvērts teju miljons (966 841) e-darbnespējas jeb slimības lapu. Lielākajā daļā gadījumu cilvēki darbnespējas lapas atvēruši, jo sirguši ar elpošanas sistēmas slimībām, kam seko skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas. Biežs iemesls darbnespējas lapas atvēršanai bijušas arī gremošanas un asinsrites sistēmas slimības.

Uzņēmējs, “Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis skaidro, ka cilvēku darbnespēja atstāj lielu ietekmi uz kopējo valsts ekonomisko attīstību.

“Izvērtējot situāciju “Latvijas Finierī”, redzam, ka atvērtajās slimības lapās tiek pazaudēta desmitā daļa no kopējā darba stundu skaita uzņēmumā, kuras cilvēki pavada ārstējoties. Lai nodrošinātu ražošanas procesu nepārtrauktību, nākas meklēt aizvietotājus vai vienoties par virsstundu apmaksu citiem kolēģiem. Izsakot to finanšu rādītājos, darbinieku aizvietošanas izmaksas un neiegūtie ieņēmumi mērāmi miljonos eiro. Un tas ir tikai viena uzņēmuma piemērs,” stāsta Biķis.

Viņš skaidro, ka šo iemeslu dēļ “Latvijas Finieris” no savas puses pastiprināti iegulda resursus darbinieku veselības stiprināšanā. Piemēram, tiek nodrošināta brīvprātīgā veselības apdrošināšana, atbalstīta darbinieku dalība dažādās sporta aktivitātēs, piešķirtas papildu divas apmaksāta atvaļinājuma dienas nesmēķētājiem.

“Par personīgo veselību pirmkārt jābūt atbildīgam katram pašam, taču ļoti būtiska ir arī darba devēja loma. Tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums ir tiešā viedā atkarīgs efektivitātes gan individuālā, gan uzņēmumu līmenī. Tāpēc arī no valsts mēs sagaidītu sistēmisku rīcību veselības aprūpes sakārtošanā, īpaši kopējās sistēmas efektivitātes uzlabošanā. Turklāt aicinātu nebaidīties salīdzināt to arī ar citām Eiropas valstīm, tai skaitā tepat kaimiņos,” uzsver Biķis.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc kustības “Dzīvesspriedums” pasūtījuma. Tā tika veikta 2019. gada augustā, visā Latvijā tiešās intervijās aptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Uz augšu