Iedzīvotāja sašutusi par NVA organizētajām apmācībām krievu valodā

Tāfele. Ilustratīvs attēls

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Daugavpils iedzīvotājai Guntai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāle nesen piedāvājusi apmeklēt kursus “Mazā biznesa organizēšana”. Lai gan tika teikts, ka apmācības notiks valsts valodā, tās īstenībā noritēja krieviski, vēsta portāls lsm.lv.

"Man paskaidroja, ka visas mācības notiks latviski, jo tas ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstīts projekts. Aizejot uz mācību centru “MC+” 13. augustā, jau pirmās nodarbības pasniedzēja vadīja krieviski, bet prezentācijas bija latviešu valodā, gan ar gramatiskām kļūdām. Savukārt pēdējā - ceturtajā - nedēļā mainījās pasniedzējs un tad jau gan mācību valoda, gan prezentācijas bija krievu valodā," stāsta sieviete, piebilstot, ka praktiskie darbi un gala pārbaudījums esot bijuši latviešu valodā.

Par situāciju Gunta informējusi savu karjeras konsultanti, kas atbildējusi, ka NVA rīkosies, taču rīcība nesekoja.

"Nākamajā dienā pēc manas e-pasta vēstules bija arī plānotā pārbaude, kas pārbaudīja dokumentāciju, apmeklējumus, paskatījās reāli, kā notiek nodarbības. Viņi arī dzirdēja, ka šīs mācības notiek krievu valodā," saka Gunta.

Ja sieviete būtu pārdomājusi un atteiktos no apmācības turpināšanas, viņai nāktos atmaksāt līgumā paredzēto naudas summu, aptuveni, 500 eiro.

NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka skaidro, ka mācību centram sakarā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir nosūtīti aizrādījumi un tiek gaidīti paskaidrojumi.

Mācību centra “MC+” atbildīgā par projektu Renāte Beluse skaidro, ka visi pedagogi tiek iepazīstināti ar spēkā esošajām prasībām.

“Atverot grupu, viens no pirmajiem jautājumiem ir par apmācības valodu. Tad ar grupu tiek panākta vienošanās, kādā valodā tiks skaidrota informācija. Protams, visiem izdales materiāliem un visām prezentācijām ir jābūt latviešu valodā. Bet, tā kā apmācāmie ir bezdarbnieki, primārais ir sniegt viņiem informāciju tā, lai viņi to pēc tam varētu izmantot dzīvē un lai šie kursi palīdzētu viņiem atrast darbu,” stāsta Beluse.

Lai nākotnē šādu incidentu iespējamība mazinātos, mācību centra atbildīgās personas sola pievērst šim jautājumam lielāku uzmanību, veikt pārrunas ar pedagogiem, kā arī mācību laikā pacensties uzlabot apmācāmo latviešu valodas zināšanas.

Uz augšu