"Bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā!" Igaunijā uzdarbojas investīciju krāpnieki

FOTO: Mailiis Ollino/Postimees/Scanpix

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde reģistrējusi 107 investīciju izkrāpšanas gadījumus, kuros kopējais nodarītais kaitējums sasniedz 1,86 miljonus eiro, trešdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Lielākā daļa jeb trīs ceturtdaļas cietušo dzīvo Tallinā, bet vidēji krāpnieku guvums ir ap 11 000 eiro, informēja Policijas un robežsardzes pārvaldē.

"Vislielākās kaitējuma summas pārsniedz 100 000 eiro, gandrīz trešdaļā gadījumu izkrāpti 10 000 - 50 000 eiro. Tomēr krāpnieki pieņem jebkuru summu, kādu cilvēks, kurš neko ļaunu nenojauš, ir gatavs investēt, tādēļ izkrāptās summas sākas no 200 - 250 eiro," stāstīja Ziemeļu prefektūras kriminālbiroja vadītājs Urmets Tambre.

Viņš norādīja, ka daudzi cilvēki policijā vai Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības birojā vēršas tikai vairākus mēnešus pēc krāpniecības gadījuma, jo domā, ka ir veikuši investīcijas un "nauda strādā" un peļņa aug.

"Cilvēkam šķiet, ka viņa investīcijas aug, bet krāpnieki cenšas izmānīt papildu kapitāla ieguldījumus. Tikai tad, kad cilvēks pauž vēlmi saņemt atpakaļ kaut vai ieguldīto summu, kļūst skaidrs, ka tas nav iespējams, un tad cilvēks saprot, ka ir apmānīts, un vēršas policijā," klāstīja policijas pārstāvis.

18 gadījumos pie apkrāptajiem cilvēkiem vērsušās arī it kā firmas, kas piedāvājušas palīdzēt atgūt zaudētās investīcijas. Šādā krāpniecībā radīti zaudējumi vēl 93 000 eiro apmērā.

Tambre atzina, ka ir jāveic plašāki preventīvi pasākumi un jāinformē cilvēki, kā atpazīt šādu krāpniecību, jo krāpnieku lamatās iekrituši visdažādākie cilvēki vecumā no 22 līdz 82 gadiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības biroja Tirdzniecības dienesta vadītāja Birgita Rāmata sacīja, ka vislabāk cilvēks sevi var pasargāt, pārbaudot informāciju par kompāniju, kas piedāvā investēt. Īpašu uzmanību viņa lūdza pievērst gadījumiem, kad nauda jāpārskaita uz privātpersonas bankas kontu, jo tādā gadījumā darījums neskaitās kā noslēgts līgums starp pārdevēju un pircēju, un departaments nevar palīdzēt. Tāpat sarežģītāki gadījumi ir tad, ja pārdevējs ir ārpus Eiropas Savienības.

"Cilvēkiem ir jāatcerās senā patiesība, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā," viņa atgādināja.

Uz augšu