Lai gan Latvijas demogrāfiskie rādītāji ir gaužām zemi, tomēr kopējais pasaules iedzīvotāju skaits turpina strauji augt. Līdz ar milzīgo cilvēku skaitu, palielinās pieprasījums pēc zemes un dzīvesvietām, taču tās ir tik, cik ir. Kad lielākās pilsētas pārņems debesskrāpji un vietas jaunām celtnēm nebūs - kas notiks tālāk? Daži arhitekti ir nākuši klajā ar jauna veida potenciālajām mājvietām - okeānskrāpjiem.
Mūsdienu arhitektūras evolūcija ļauj arhitektiem nākt klajā ar jaunu dzīvojamo namu risinājumiem - pazemes "zemesskrāpjiem", zemūdens kafejnīcām un pat nākotnes peldošajām pilsētām. Ja zemi vairs nevarēs apdzīvot pilsētu un ēku blīvuma dēļ, arhitekti ir sākuši spriest par okeānu izmantošanu ēku celtniecībai un cilvēku izmitināšanai. Okeāni klāj 70% no Zemeslodes un tie pat mūsdienu apstākļos vēl ir relatīvi neizpētīti, taču tie nākotnē varētu pārtapt par cilvēku apdzīvotiem centriem.
Pazemes "zemesskrāpis":
Jau šobrīd pilsētās, kur zemesgabalu dabūt ir teju neiespējami, piemēram, Monako un Honkonga, daudzi bagātnieki izmanto jūras sniegtās iespējas un "pagarina" ēkas zemesgabalu jūras teritorijā, būvējot ēkas uz pāļiem. Taču jau pēc 50 gadiem pasaule varētu sagaidīt savus pirmos okeānskrāpjus - zemes debesskrāpim līdzīga, iegremdēta struktūra ūdens dzīlēs. Šīs būves būs celtas krietni patālāk no jūras krastiem un spēs autonomi operēt, kas nozīmēs, ka tām nebūs nepieciešama palīdzība no sauszemes, piemēram, elektroapgāde, dzeramā ūdens piegāde vai citu resursu piegāde.
Okeānskrāpjus neierobežos gravitācija un tie paļausies vien uz struktūras peldspēju, tāpēc tos varēs būvēt tādā mērogā, kāds nav iespējams uz sauszemes. Dažu arhitektu ierosinājumi ir celtnes, kuras ir piestiprinātas okeāna pamatnei, bet citas - peldošas.
Viens no slavenākajiem okeānskrāpju ierosinājumiem ir beļģu arhitekta Vincenta Kalibū medūzas izskata okeānskrāpji. Autors paredz, ka okeānskrāpji būs 3D printētas celtnes un tiks izvietotas gluži kā neliela pilsētiņa Riodežaneiro krastā.
Medūzām līdzīgo struktūru cilindriskā forma būs viegli apbraucama garāmbraucošajiem kuģiem, bet zivīm un citiem jūras iemītniekiem - netraucēs migrāciju. Tāpat forma nodrošinās perfektu stabilitāti. Celtnes plānotas būvēt 2050. gadā. Viena šāda celtne spēs uzņemt līdz pat 20 000 cilvēku - ēkas kupols, kas peldēs virs jūras līmeņa, sasniegs 500 metrus diametrā. Ēkā atradīsies dzīvojamās platības, biroji, šķirošanas un pārstrādes fabrikas, laboratorijas, izglītojošas viesnīcas, sporta zāles un akvaponikas fermas. Ēka pilnībā pārstrādās okeāna dzelmē ievāktos plastmasas atkritumus. Savukārt ēdiena vajadzībām, šeit tiks izmantoti planktoni, aļģes, kas palīdzēs bagātināt augsni kultūraugiem. Pat mēbeles arhitekts ierosina veidot no biodegradējamiem materiāliem, kuriem saistviela būs līme, kas sintezēta no gliemežvāku čaumalām.
