Ja Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, pirmajos mēnešos tās iedzīvotājiem varētu būt grūtības iegādāties svaigu pārtiku un medikamentus, kā arī nāktos saskarties ar visnepieciešamāko preču un pakalpojumu sadārdzināšanos. Cilvēki ar zemiem ienākumiem to izjutīs "neproporcionāli" smagi, norādīts Lielbritānijas valdības publicētajā Jelouhammeras dokumentā par sliktāko ticamo bezvienošanās "Brexit" seku scenāriju.
Dokumentā teikts, ka bezvienošanās "Brexit" gadījumā "samazināsies" svaigas pārtikas pieejamība, turklāt "mazāk pieejamas" varētu kļūt noteiktas izejvielas un iepakojums.
Tas nenovedīs pie vispārēja pārtikas trūkuma, bet "mazinās produktu pieejamību un klāstu, kā arī novedīs pie cenu paaugstināšanās, kas ietekmēs mazaizsargātās cilvēku grupas".
Pastāv "zema" iespējamība, ka aptrūksies ūdens attīrīšanai izmantotās ķimikālijas, taču tādā gadījumā tas skars tikai līdz 100 000 cilvēku, jo ūdensapgādes uzņēmumi ir nodrošinājušies ar krājumiem.
/nginx/o/2019/09/12/12550726t1hfd70.jpg)
Gaidāms arī degvielas cenu kāpums.
Dokumentā uzsvērts, ka cilvēkus ar zemiem ienākumiem "neproporcionāli smagi ietekmēs jebkāds pārtikas un degvielas cenu pieaugums".
Preču transportēšana varētu tikt būtiski traucēta uz laika periodu līdz sešiem mēnešiem, norādīts ziņojumā. "Ja šis risks netiks novērsts, tas atstās iespaidu uz medikamentu un medicīnas preču pieejamību," norādīts dokumentā.
Tajā arī paustas bažas par to, ka gripas sezonas atnākšana varētu pastiprināt negatīvās sekas un noplicināt resursus.
Strāvas un gāzes padeve netiks traucēta, taču britu valdība prognozē "vērā ņemamu" elektroenerģijas cenu celšanos, kas attieksies gan uz mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem. Tas novedīs pie plašākām "ekonomiskajām un politiskajām sekām", norādīts dokumentā. Iespējama atsevišķu uzņēmumu aiziešana no Lielbritānijas tirgus.
Sabiedrības un uzņēmēju sagatavotība bezvienošanās "Brexit" ir zema un varētu kļūt vēl zemāka, ja "Brexit" procesā turpinās valdīt neizlēmība, norādīts dokumentā.
Kopumā gan lielie uzņēmumi ir ievērojami labāk sagatvojušies nekā mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau atkal norāda, ka bezvienošanās "Brexit" visvieglāk būs pārdzīvot turīgākajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Dokumentā norādīts, ka tūlīt pēc bezvienošanās "Brexit" stāšanās spēkā Francijai būs jāveic obligātās muitas pārbaudes pārbaudes visiem transporta līdzekļiem, kas pāri Lamanšam ieradīsies no Lielbritānijas. Tā kā trešo valstu kravām nepieciešama atšķirīga dokumentācija, britu valdība lēš, ka pirmajā dienā pēc bezvienošanās "Brexit" Francijas muitas pārbaudēm nebūs gatavi apmēram 50-85% no Lielbritānijas iebraukušie kravu pārvadātāji. Šis apstāklis un Francijas ostu nelielā platība novedīs pie sastrēgumiem uz robežas.
Sastrēgumi ilgs mēnešiem ilgi - labākajā gadījumā līdz trim mēnešiem, sliktākajā ievērojami vairāk.
Lielbritānijas pilsoņi bezvienošanās "Brexit" gadījumā pieredzēs stingrāku drošības kontroli ceļojot. Ļoti iespējams, ka tas novedīs pie to reisu, kas dodas uz vai no Lielbritānijas, kavēšanās ES lidostās un ostās.
Lielbritānijas pilsoņi vairs nebūs ES dalībvalsts pilsoņi. Līdz ar to viņiem vairs nebūs pieejamas ES pilsoņiem paredzētās priekšrocības, vai arī tās būs izmantojamas citādā veidā. ES dalībvalstis izstrādājušas likumprojektus par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām (dažas šajā ziņā bijušas dāsnākas, citas ne tik ļoti), taču ne visi ir tikuši apstiprināti.
Atkarībā no ES valsts, mainīsies Lielbritānijas pilsoņu iespēja izmantot tās veselības aprūpes sistēmu un cena, ko nāksies maksāt.
Bezvienošanās "Brexit" gadījumā gaidāmi pārrāvumi Lielbritānijas nodrošināto pārrobežu finansiālo pakalpojumu darbībā, teikts ziņojumā.
Inflācijas pieaugums pēc izstāšanās no ES varētu mazināt sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem.
Ja notiks bezvienošanās "Brexit", iespējami protesti visā Lielbritānijā. Tie prasīs ievērojamus policijas resursus.
Varētu izcelties sabiedriskie nemieri un spriedze starp sabiedrības grupām, brīdina valdības ziņojums.
Valdības aplēses
Jelouhammeras dokumentā atzīts - ja notiks izstāšanās bez vienošanās, Lielbritānija attiecībās ar ES pilnībā nonāks "trešās valsts" statusā. Ar nevienu no ES dalībvalstīm patlaban nav noslēgti divpusēji līgumi, tāpēc sadarbības nosacījumi bezvienošanas "Brexit" gadījumā mainītos uz neizdevīgākiem.
Lielbritānijas valdībai ar 2.augustu datēto dokumentu nācās publicēt pirms parlamenta darbs uz laiku tika apturēts, pildot britu premjerministra Borisa Džonsona lūgumu. Plānots, ka Lielbritānijas parlaments darbu atsāks 14.oktobrī - tikai divas nedēļas pirms pašlaik noliktā "Brexit" termiņa. Džonsons nav nācis klajā ar jaunu vienošanos. Viņš iepriekš izteicies, ka vēlas panākt Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES bez jauna pagarinājuma, tātad līdz 31.oktobrim.
Valdības sagatavotajā ziņojumā aprakstīts sliktākais ticamais scenārijs.
"Brexit" sekretārs Keirs Starmers norādījis, ka parlamenta darbs esot jāatjauno, lai deputātiem "būtu iespēja izpētīt šos dokumentus un spert visus nepieciešamos soļus, lai apturētu" bezvienošanās "Brexit".
Lielbritānijas valdība solījusi drīzumā publicēt pārskatītu prognozi, kurā iekļauti arī tās plānotie bezvienošanās "Brexit" seku novēršanas pasākumi.
Aizsardzības ministrs Bens Voless ceturtdien sacīja, ka valdība "tērē naudu, lai paveiktu lielus darbus" un nepieļautu šo prognožu piepildīšanos.
