Ekonomists: Latvijas ekonomikā gaidāma sabremzēšanās, taču pēc tam gaidāms jauns paātrinājums (2)

"Tas, ka sabremzēšanās notiks, bija skaidrs, taču iepriekš tika gaidīts, ka tas notiks nākamgad, nevis jau šā gada sākumā. Galvenais sabremzēšanās iemesls ir situācija globālajā ekonomikā," sacīja Strautiņš. 

Ekonomists norādīja, ka šogad Latvijas IKP varētu pieaugt par 2,6%, bet nākamgad - par 1,9%. Nākamgad izaugsmes bremzēšanos noteiks Latvijai specifiski faktori, jo Latvijai ļoti nozīmīga nozare ir kokapstrāde, kurā iestājies cenu kritums. Lielākā šīs nozares ietekme uz ekonomiku būs jūtama tieši nākamgad. 

Tāpat, pēc viņa teiktā, situāciju ietekmēs būvniecība, jo šogad valsts budžets tika apstiprināts vēlāk, attiecīgi arī pašvaldības aizkavējās ar saviem būvniecības iepirkumiem. 

"Rūpniecības aptaujas jau liecina par recesiju, gan pasaulē, gan eirozonā. Vissliktākā situācija ir Vācijā un tas atstās ietekmi arī uz Latviju," sacīja Strautiņš. 

Vienlaikus viņš atzina, ka patēriņš turpina augt un tas balsta eirozonu. Turpina mazināties arī bezdarbs, kas balsta patēriņu. 

"Ir cerības, ka pretēji globālajam vēsumam šogad un nākamgad, Latvijas ekonomiku sildīs iekšējais tirgus. Latvijas ģimeņu un uzņēmumu uzkrājumi nekad nav bijuši tik lieli kā šobrīd. Sagaidāms, ka mērenu izaugsmi turpinās algas, visdrīzāk, ka turpināsies arī mērens darbavietu skaita kāpums. Pakāpeniski tempu palielinājusi arī mājsaimniecību kreditēšana un patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks," teica Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka Latviju būtiski ietekmē arī tas, kas notiek eksporta tirgos, tomēr sakarība starp izaugsmi Eiropā un Latvijā nav tik cieša, kā varētu šķist. "Latvijas ekonomika nav tikai eksports, patērētāju noskaņojumam un kreditēšanas ciklam Latvijas bankās, kas šobrīd ir augšupejošs, ir tik pat liela ietekme. Tas liek domāt, ka iekšējā un ārējā ietekme uz ekonomiku līdzsvarosies," skaidroja Strautiņš. 

Ekonomists sagaida, ka paātrinājumu 2021.gadā un turpmākajos gados var veicināt dzelceļa "Rail Baltica" projekts, kura ietekme uz Latvijas ekonomiku būs ļoti būtiska. Tāpat ekonomikā notiek strukturālas izmaiņas - pieaug pakalpojumu eksporta apmēri, kas var būtiski veicināt izaugsmi. 

"Tāpat ekonomikai palīdzēs biroju telpu resursu pieaugums, kas gaidāms nākamgad. Apstrādes rūpniecība kādu laiku augs lēni, jo īpaši kokapstrādes problēmu dēļ, taču citās nozarēs situācija ir diezgan labvēlīga," piebilda Strautiņš. 

Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmēju noskaņojums patlaban ir mēreni optimistisks, labāks tas ir būvniecības nozarē, citās - vidējs. Savukārt patērētāju noskaņojums, vērtējot situāciju nākotnē, drīzāk ir optimistisks.

"Noskaņojums par ekonomiku kopumā ir nedaudz zem nulles, taču pēc Latvijas standartiem tas ir uzskatāms par drīzāk optimistisku," piebilda "Luminor" ekonomists.