Kariņš: 2020.gada budžetu var uzskatīt par sociāli atbildīgu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Premjers Krišjānis Kariņš
Premjers Krišjānis Kariņš Foto: Reuters/ScanPix

2020.gada budžetu var uzskatīt par sociāli atbildīgu, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš stāstīja, ka valdība, piektdien lemjot par papildus līdzekļu novirzīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem, būtībā ir vienojusies par 2020.gada budžetu, bet turpmākās pāris nedēļas 2020.gada budžets tiks tehniski precizēts.

Vienlaikus premjers norādīja uz trim 2020.gada budžetu raksturojošiem svarīgākajiem aspektiem. 

"Pirmkārt, 2020.gadā iedzīvotājiem netiks celti nodokļi. Otrkārt, sākot ar 2020.gada 1.janvāri tiks pacelts neapliekamais minimums, atslogojot zemo algu saņēmējus. Treškārt, tika rasts papildus finansējums valdības galvenajām prioritātēm, proti, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī izglītībai un zinātnei. Process nebija viegls, bet piecas partija spēja vienoties, lai nodrošinātu to, ko var saukt par sociāli atbildīgu budžetu," uzsvēra Kariņš.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu līdzekļi.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām - 25,5 miljoni eiro.

2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu