Asociācija: Trūkstošos līdzekļus valsts budžetā varētu iegūt, aktīvāk vēršoties pret nelegālo azartspēļu sektoru

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Ierosinātais azartspēļu nodokļa paaugstinājums par 44% fiskālās telpas paplašināšanai ir nesamērīgs, bet trūkstošos līdzekļus valsts budžetā varētu iegūt, aktīvāk vēršoties pret nelegālo azartspēļu sektoru, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš pauda, ka nodokļu reformas ietvaros azartspēļu nodoklis no 2018.gada jau tika paaugstināts par 30% un ieviesa normu, kas paredz azartspēļu un loteriju laimestus aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

"Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā informatīvā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam minētais ierosinājums paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskiem automātiem - par katra automāta spēles vietu līdz 6000 eiro par kalendāro gadu, kas kopumā veidos nodokļa likmes pieaugumu par 44% ir nesamērīgs," norādīja Vērzemnieks.

LSBA saredz pretrunas FM rosinājumam mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus - 78% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22% apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizētas azartspēles. 

"Iepriekš FM pauda bažas, ka pašvaldības bez motivēta lēmuma savā teritorijā tiecas aizliegt azartspēles. Likums jau šobrīd nosaka, ka aizliegumam ir jābūt izvērtētam, taču šobrīd daudzām pašvaldībām trūkst motivācijas izvērtēt sabiedrības intereses un tās pieņem drīzāk politiskus, nevis argumentētus lēmumus, azartspēļu vietas aizvērt. Būtu jārīkojas pretēji, un pašvaldībām jāvirza puse jeb 50% no azartspēļu nodokļa, jo tas būtu tikai samērīgi un godīgi pret pašvaldībām," pauda Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka nelicencēto interneta azartspēļu operatoru tirgus daļa pērn sasniedza 34,1 miljonu eiro, kas varēja nonākt valsts budžetā. Tikmēr legālā tirgus spēlētājiem ir jācīnās, lai pakalpojumu saņēmēji neizvēlētos izmantot nelegālo segmentu, bet tas nav vienkārši. 

"Pēdējo gadu laikā nodokļi azartspēļu nozarei vairākkārtīgi tikuši paaugstināti. Tajā pašā laikā no valsts puses neredzam pietiekami aktīvu darbību cīņā ar nelegālajiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Tieši otrādi, pērn tika būtiski mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, kas lielu daļu spēlētāju piespieda izvēlēties spēlēt azartspēles pie nelegālajiem operatoriem," norāda Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka, ignorējot līdzšinējo labo sadarbību un pārkāpjot labas pārvaldības principu, konsultācijas par iespējamām izmaiņām ar azartspēļu nozari nav notikušas. Turklāt Ministru prezidents un finanšu ministrs vairākkārtīgi ir pauduši, ka, kā tika solīts nodokļu reformas laikā 2017.gadā, nodokļi netiks celti, teica Vērzemnieks.

Pirms lemt par nodokļu paaugstināšanu, LSBA aicina FM uz atklātu dialogu un konsultācijām ar nozari, lai diskutētu par iespējamajām izmaiņām azartspēļu nozarē.

Jau ziņots, ka FM rosināja palielināt azartspēļu nodokli videospēlēm un mehāniskajiem automātiem no pašreizējiem 4164 eiro par katra automāta spēles vietu gadā līdz 6000 eiro. 

Prognozēts, ka līdz ar azartspēļu nodokļa izmaiņām 2020.gadā papildus tiktu iekasēti 13,34 miljoni eiro.

Uz augšu