Premjers izvairīgs par to, kā nedēļas laikā izdevies panākt vienošanos par budžetu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Paula Čurkste / LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nekomentē, kādas vienošanās koalīcijas partneriem izdevās panākt nedēļas laikā pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) lūguma atlikt pagājušajā nedēļā paredzēto valdības prioritāšu izskatīšanu Ministru kabineta sēdē.

Uz jautājumu par to, kas nedēļas laikā līdz šim panāktajā kompromisā ir mainījies, Kariņš atbildēja, ka "pieci politiskie spēki atraduši labu kompromisu".

"Jūs prasāt man kā miesniekam, kas ir mainījies. Tas būtu interesanti tenku žurnālam. Būtiski ir tas, ka pieci politiskie spēki atraduši labu kompromisu, atrodot labu valdības kursu. Tas ir tas, ko esam panākuši," teica politiķis.

Salīdzinot uz abām ārkārtas sēdēm sagatavotos protokollēmuma projektus, tajos ir vairākas atšķirības. Piemēram, valsts tomēr piedalīsies 1.- 4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, izmaksas proporcionāli sadalot starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Tāpat Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) ceturtdien aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ koalīcija panākusi vienošanos par cietumu un probācijas dienesta darbinieku algu palielināšanu.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu līdzekļi.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām - 25,5 miljoni eiro.

2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu