Organizācija aicina investēt 1,8 triljonus dolāru cīņā pret klimata pārmaiņām

FOTO: AP/Scanpix

1,8 triljonu dolāru lielas investīcijas laika posmā no 2020. līdz 2030. gadam – tā ir summa, kas nepieciešama cīņai pret klimata pārmaiņām visā pasaulē. Tieši šādas investīcijas varētu palīdzēt cīņā pret globālo sasilšanu un citiem šim mērķiem paredzētajiem projektiem, vēsta BBC.

Šāda summa aprēķināta, ņemot vērā globāli veiktu analīzi, kuru veikusi “Globālā Adaptācijas komisija” (Global Commission on Adaptation) – grupa, kurā darbojas 34 pasaulē zināmi biznesa līderi, politiķi un zinātnieki. Šīs grupas pārstāvji uzsver, ka pasaulei steidzami ir nepieciešama rīcība, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas. Šajā analīzē norādītas piecas galvenās adaptācijas stratēģijas.

Kā galvenie punkti grupas ziņojumā pausts laika trūkums – pasaulei nepieciešams izjust pārmaiņas 18 mēnešu, nevis 12 gadu laikā, cilvēkiem ir jāmaina savs dzīvesstils, lai mazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, tāpat būtiski saprast – klimata pārmaiņu dēļ vietās, kur reiz bija garas un aukstas ziemas, tās kļuvušas īsākas un siltākas.

“Globālo Adaptācijas komisiju” vada bijušais Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Bans Kimuns, Pasaules Bankas vadītāja Kristalina Georgijeva, kā arī tehnoloģiju giganta “Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss, kurš norāda, ka pasaules bagātākajām valstīm ir jāuzņemas morāla atbildība par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām – līdz ar to – tām ir vairāk jāinvestē dažādos pasākumos, kuru pozitīvos rezultātus varētu izjust visā pasaulē.

Ziņojumā teikts, ka cilvēki, kuri visvairāk cieš no klimata radītajām pārmaiņām, būs spiesti visvairāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Grupas ziņojumā teikts, ka galvenais mērķis ir panākt to, ka cilvēku pielāgošanās klimata pārmaiņu dēļ ir ļoti nozīmīga problēma visā pasaulē, kas ietekmē ne tikai cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī citas jomas, piemēram, biznesu. Līdz ar to, nepieciešams rīkoties un panākt, lai par to runātu politiskā līmenī visā pasaulē.

Tieši tādēļ grupa piedāvā “konkrētus risinājumus”, kā arī ekonomisko plānu, kā sasniegt izvirzītos uzdevumus.

“Globālā Adaptācijas komisija” piedāvājusi piecus galvenos virzienus, kuros cilvēkiem un valstīm vajadzētu investēt visvairāk, lai novērstu iespējamās problēmas un traģēdijas.

Brīdinājuma sistēmas

Ievainojamām salām, kā arī piekrastes pilsētām un apdzīvotām vietām īpaši svarīgi ir laikus saņemt brīdinājumus par iespējamām briesmām, ko rada vētras, kā arī cita veida ekstremāli laikapstākļi. Daudzas vietas pasaulē jau pašlaik aktīvi izmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai plānotu savu ikdienu, ņemot vērā laikapstākļu prognozes.

Tā, piemēram, Kuka salās, kas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, ir uzstādītas modernas laikapstākļu monitoringa sistēmas, kā arī zvejnieku kopienai ir pieejama mobilā lietotne, kurā ir pieejama visa aktuālā informācija par to, kādi laikapstākļi ir gaidāmi okeānā. Balstoties uz modernās laikapstākļu monitoringa sistēmas informāciju, zvejnieki var plānot savu darbu, un izvairīties no situācijām, kad jūrā jādodas tad, kad tur plosās nepiemēroti laikapstākļi.

Infrastruktūra

Ļoti svarīgs aspekts ir arī ceļiem, ēkām, kā arī tiltiem. Arī šiem infrastruktūras elementiem jābūt piemērotiem cīņā pet klimata pārmaiņām. Kā viens piemērs ir kāds projekts Ņujorkā, kā ietvaros atsevišķām ēkām jumti tiek nokrāsoti baltā krāsā. Tikām Losandželosā atsevišķas ielas arī tiek krāsotas baltā krāsā. Šādi tiek piekopta karstuma atstarošanas stratēģija, kas ļauj ēkām un ielām arī lielā karstumā saglabāt zināmu vēsumu.

Zemkopībā izmantoto kultūru uzlabošana

Tas varētu izklausīties vienkārši, taču tas ir zināms izaicinājums. Valstīm jācenšas zemniekiem piedāvāt vairāk kultūras, kuras ir noturīgākas pret sausumu Piemēram – atsevišķās valstīs kafijas plantācijās tiek sētas jaunas pupiņu šķirnes, kas aug sausākos apstākļos, nekā tradicionālās šķirnes.

Atjaunot un aizsargāt mangrovju audzes

Zemūdens mangrovju audzes aizsargā aptuveni 18 miljonus cilvēku no plūdiem, tomēr tās cilvēka darbības rezultātā sarūk. Mangrovju atjaunošanas projekti varētu aizsargāt atsevišķu valstu sabiedrības daļas no vētru radītajām sekām, kā arī pat uzlabot zvejnieku produktivitāti.

Ūdens

Lai arī ūdens aizņem pārliecinoši lielāko daļu no Zemes virsmas, tā patiesībā nav tik daudz. Ūdens rezerves ir nepieciešams aizsargāt un jārūpējas, lai ūdens nav piesārņots – tas ir vitāli svarīgi, cīnoties pret klimata pārmaiņām.

Komisija norāda, ka katrām no šīm investīcijām ir iespēja saņemt pat “trīskāršas dividendes” - novērstus zaudējumus nākotnē, radīt pozitīvus ekonomiskos stimulus un ieguvumus no inovācijām, kā arī radīt pozitīvus ieguvumus sociālās un vides jomās. Šādas dividendes naudas izteiksmē varētu pārsniegt pat 7 miljardus dolāru. Bans Kimuns, komentējot grupas ziņojumu norādīja, ka “klimata pārmaiņām robežu nav, tāpēc ir svarīgi iesaistīties visai pasaulei”.

“Tā ir starptautiska mēroga problēma, ko var atrisināt vien ar kopīgu sadarbību visā pasaulē, neņemot vērā robežas. Ir kļuvis vairāk nekā skaidrs, ka daudzās pasaules daļās klimats ir dramatiski mainījies, un mums ir nepieciešams pielāgoties šīm pārmaiņām,” norādīja Kimuns.

Ziņojumā aicināts veikt sava veida “revolūcijas” izpratnes veidošanas, plānošanas un finanšu jomās, lai nodrošinātu to, ka klimata ietekme, riski un risinājumi tiek iekļauti augstākā līmeņa vadības aprindās. Iespējams, ka šis ziņojums ir tikai sākums – ANO Klimata samitā septembrī varētu tikt plašāk runāts par pielāgošanās plāniem un tālāko rīcību attiecībā uz pārmaiņu sekām.

Uz augšu