Bīriņu, Garozu un Kansku dzimta par grāmatam

Video
TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Bīriņu dzimtas grāmata - Bībele (1898.gads)
Bīriņu dzimtas grāmata - Bībele (1898.gads) Foto: publicitātes

Lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” paspārnē šobrīd ir uzsākts jauns posms. Iniciatori vērsušies pie Latvijas ģimenēm ar mērķi izdibināt lasīšanas un grāmatu nozīmi dzimtas kontekstā. Pirms kāda laika publiskajā telpā izskanēja aicinājums “Bibliotēka” konkursam pieteikt ģimenei nozīmīgas grāmatas, jo nākamā gada sākumā projekta veidotāji plāno veidot izstādi ceļojošu “Dzimtas grāmata”.

Pašreiz ir noslēgusies pieteikumu iesūtīšana izstādei, un žūrija veic to izvērtēšanu. Trīs ģimenes no kopā 12, kuru stāstus redzēsim un iepazīsim topošajā izstādē, jau ir zināmas. Šajā rakstā aicinām gūt nelielu ieskatu par katru no tām.

Bīriņu dzimta.

Bīriņu dzimta

Viena no grāmatām, kas tiks iekļauta izstādē “Dzimtas grāmata” būs 1898. gadā izdota Bībele, ko Bīriņu dzimtas pārstāvji nodot no paaudzes paaudzē.  Tās pašreizējais glabātājs ir Ojārs Ēvalds Bīriņš, kurš stāsta: “Tā ir kā relikvija, kas izgājusi cauri 100 gadiem. Visi mani senči pie tās ir pieskārušies, un tas man dod spēku un atmiņas par viņiem.” Saņemot mantojumā šo Bībeli, kas rakstīta vecajā drukā, Ojārs Ēvalds Bīriņš to izlasījis no sākuma līdz beigām. Šajā mūsdienās reti sastopamajā rakstā, brīvi lasa arī tagad.

Garozu dzimta

Garozu dzimta par sev nozīmīgu uzskata Ilzes Garozas rakstīto grāmatu “ALA 50 līdz LV100”, kas izdota vēl pavisam nesen, gadā, kad Latvijai apritēja 100 gadu – 2018. gadā. Grāmatas nosaukumā ietvertie burti un skaitļi norāda uz Amerikas Latviešu Apvienības 50 gadu pastāvēšanas gadadienu un Latvijas Valsts simtgadi. Tajā ir apkopota latviešu emigrācijas vēsture. Ideja par šīs grāmatas rakstīšanu un trīs gadu darbs grāmatas sagatavošanā bijis pārsteigums autores ģimenes locekļiem. “Es nekad nebūtu iedomājies, ka mana meita Ilze, esot Amerikā, uzrakstīs grāmatu par emigrāciju,” stāsta Valdis Garoza, Ilzes Garozas tēvs.

“Šajā grāmatā ir ierakstīti daudzi soļi, kurus latvieši emigrācijā ir veikuši Latvijas labā,” viņš turpina. “Piemēram, tas, kā saikne ar Latviju tika un tiek nodrošināta tiem bērniem, kas dzimuši emigrācijā – Austrālijā, Kanādā, Vācijā, Amerikā un citur pasaulē. Šī grāmata atspoguļo, kā latvieši, esot prombūtnē, domā par savu dzimteni.”

Kansku dzimta

Kansku dzimtai īpaša ir grāmata, kurā aprakstīti fakti un dati par Kansku dzimtas izcelšanos un vēsturi – “Возвращение к источникам” (2012). Lai grāmatu būtu iespējams uzrakstīt un izdot, tika veikts padziļināts pētījums par dzimtas vēsturi, ko veicis Jurijs Kanskis – kādreizējā Latvijas burāšanas leģendas Jevgēņija Kanska brālēns. Pašreizējais dzimtas grāmatas glabātājs Eižens Kanskis, Jevgēņija Kanska dēls, stāsta: “Vēsture pati par sevi ir interesanta, jo īpaši, ja tā kaut kādā mērā ir saistīta ar pašu. Tikko kā sāk šķetināt pagātnes kamolu, rodas daudz neatbildētu jautājumu, un katrs mazais fakta atrisinājums sniedz ļoti lielu gandarījumu.” Viņš arī uzsver, ka visbiežāk pastiprināta interese par dzimtas vēsturi cilvēkiem rodas tieši tad, kad vairs nav, kam šos dzimtas stāstus pajautāt.

Pārējās astoņas ģimenes un to dzimtu grāmatas, kas tiks izstādītas izstādē, būs zināmas šī gada oktobra sākumā. Par katru no tām tiks veidots arī īss video materiāls. Izstādes atklāšana paredzēta 2020. gada 8. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vēlāk izstāde būs apskatāma Liepājas latviešu biedrības namā un Latgales vēstniecībā "Gors".

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu