Plānotajā 'Lidl' veikala vietā atrod bīstamu piesārņojumu

"Lidl" logo.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Nevērīgā izturēšanās pret vidi atstājusi pēdas vēl no padomju laikiem, kad valdīja vienaldzība pret naftas, smago metālu un citiem ķīmiskiem atkritumiem augsnē un gruntī. Kā to redzam pēc Gudrona dīķiem, vietu satīrīšana ir dārga un zemes īpašnieki to mēdz atlikt. Rīgas dome zināja, ka Lidl veikala teritorijā Sarkandaugāvā ir piesārņojums, taču iepriekš nenoteica nekādus ierobežojumus. Jaunajam īpašniekam tagad nāksies attīrīt tūkstošiem kubikmetru grunts, lai īstenotu plānoto būvniecību, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006. gadā. Tas fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas netika ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirka "Lidl Latvija", izrādījās, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu. 

Par kritisku sauc piesārņojuma līmeni, kas tieši apdraud cilvēku veselību un vidi. Topošajā veikala atrašanās vietā arī smagie metāli desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti 55 tūkstoši kubikmetru grunts.

Saskaņā ar likumu visas piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas jāieraksta īpašā reģistrā. Tajā šobrīd fiksēti vairāk nekā 3500 teritoriju. Bet arī tas neatspoguļo patieso situāciju. Rīgas dome 2013. gadā apzinājusi 13 piesārņotas vietas, kar ko reģistram nav ziņots. 

Tiklīdz teritorija iekļauta piesārņoto vietu reģistrā, pēc likuma pašvaldībai jānosaka ierobežojumi tajā. Rīgas dome oficiāli par piesārņotām atzītās vietās aizliegusi būvniecību, kamēr nav veikta izpēte, kā arī grunts un pazemes ūdeņu attīrīšana. Rīgas teritorijas plānā nekādi ierobežojumi Duntes ielā 25 nav noteikti, tā apejot likuma prasību.

Pašvaldība, izstrādājot gan šos teritoriālos plānojumus, gan varbūt mainot saimnieciskās darbības izmantošanai paredzēto zemi dažādiem mērķiem, ir šie aspekti, jāņem vērā un arīdzan skarto teritoriju īpašnieki jābrīdina par to un jāinformē.

Ik pa laikam parādās arī tādas vietas, kas ir pēkšņi tā kā uzradušās, bet faktiski viņas jau ir skaidri pēc visām pazīmēm, tas jau ir sen bijis piesārņojumus. 

Pirms gada Rīgas domes apstiprināja veikala "Lidl" būvprojektu, mēnesi vēlāk domes nolīgti eksperti pabeidza izpēti apkārtējās pašvaldības zemēs. Šopavasar izpēti veica arī "Lidl Latvija". Tikai tad teritoriju iekļāva piesārņoto vietu reģistrā.

Pirms pieciem gadiem, kad sāka kustēties vērienīgais Krievu salas apbūves projekts, Rīgas brīvosta pasūtīja vēl vienu pētījumu. Izrādījās, ka piesārņojums gandrīz pilnībā pazudis, tikai ap vecu katlu māju vēl atrodami naftas produkti. Piesārņotā teritorija tika samazināta vairāk nekā trīsdesmitkārt, un tagad nesasniedz pat pushektāru. Piesārņotās vietas statuss brīvostai vairs neliedza apbūvēt gandrīz visus salas ziemeļus.

Tomēr piesārņojums nekur maģiski nav pazudis. Pagājušajā gadā tapušajos Krievu salas lokālplānojuma dokumentos minēts, ka ķimikālijas aizvien tiek konstatētas visā teritorijā. 

Par piesārņojumu atbildīgs ir tas, kurš to radījis. Bet tas nepalīdz sakopt vietas, kas piedrazotas padomju gados. Dažos lielos objektos kā Inčukalna gudrona dīķos un Karostā attīrīšanu finansējusi valsts un Eiropas Savienības fondi. Par mazākiem objektiem neviens neliekas ne zinis, iedzīvotāju veselībai nodarītais kaitējums arī nav apzināts.

Nauda savulaik piešķirta tikai veco izgāztuvju aizvākšanai un iekapsulēšanai. Taču pat pēc sakopšanas izgāztuves vēl desmitiem gadu turpinās piesārņot gruntsūdeņus, skaidro raidījums.

Daļā vēsturiski piesārņoto vietu izrādās, ka bīstamās vielas vienkārši pazudušas bez jebkādas tīrīšanas. Bijušajās Rīgas Dārzniecības pesticīdu noliktavās tagad plāno būvēt dzīvojamās mājas. Pirms desmit gadiem analīzes augsnē te uzrādīja dzīvsudrabu, hromu, kadmiju, naftas produktus un citas vielas. Pagājušajā gadā piesārņojums vairs nav atrasts.

Uz noliktavu Viļānos savulaik veda pesticīdus no visas Latvijas. Tie tika uzglabāti pat vaļējās kaudzēs. Divreiz teritorijā izcēlās ugunsgrēks. 90. gados pāri palikušo aizveda, bet augsne un pazemes ūdeņi bija smagi piesārņoti ar bīstamām vielām, ieskaitot visā pasaulē aizliegto dustu. Šogad teritorijas jaunais īpašnieks pasūtījis pētījumu, kurā atklājies, ka bīstamo vielu ir tūkstoškārt mazāk. Vieta vairs nav piesārņota un tur plānots būvēt graudu uzglabāšanas torni. 

Lai pārliecinātos, vai vēsturiski piesārņotas vietas tiešām vairs nav bīstamas, ierēdņi aicina iedzīvotājus pašus pasūtīt analīzes. To cena var būt mērāma vairākos simtos eiro. Valsts uzturētajā piesārņoto vietu datu bāzē reti kuram objektam atrodami dati par konkrētām vielām, kas tur kādreiz atrastas. Nezinot, ko tieši meklēt, analīžu cena mērāma tūkstošos eiro. 

Atbildīgās iestādes tuvākajā laikā plāno ieviest jaunas normas, kas liktu pašvaldībām piecu vai 10 gadu laikā apsekot visas to teritorijā esošās piesārņotās vietas. Pašlaik lielākajā daļā no trīsarpus tūkstošiem reģistrēto teritoriju nav veiktas nekādas analīzes.

Uz augšu