Klimata pārmaiņu dēļ augsne var zaudēt ūdens absorbēšanas spēju

FOTO: unsplash.com

Jaunā pētījumā zinātnieki nonākuši pie kārtējām sliktajām ziņām, proti, klimata pārmaiņas var degradēt augsni un samazināt tās spēju absorbēt ūdeni.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, rakstīts, ka tas var ietekmēt globālās sasilšanas procesu, jo ūdens augsnē ir ļoti nozīmīgs oglekļa dioksīda uzglabāšanā, kas ir nozīmīgākā sīltumnīcefekta gāze. Savukārt oglekļa dioksīda līmeņa palielināšanās atmosfērā noved pie globālās sasilšanas.

Domājams, ka klimata pārmaiņu rezultātā dažos pasaules reģionos palielināsies lietavas, kas līdz ar citiem vides pārmaiņu faktoriem var novest pie mazākas ūdens infiltrācijas augsnē.

“Kopš lietavu biežums un citi vides apstākļi globāli mainās klimata pārmaiņu dēļ, mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka tas, kā ūdens mijiedarbojas ar augsni daudzās pasaules vietās varētu ievērojami mainīties – turklāt ļoti strauji,” komentēja viens no pētījuma autoriem, augsnes zinātnieks Daniels Gimenezs.

Jaunākais pētījums ir eksperimenta rezultāts, kas tika paveikts ceturtdaļgadsimtu ilgā laikā. Gimenezs ar saviem kolēģiem zāles prērijā Kanzasā, izmantojot izsmidzinātāju apūdeņošanas sistēmu, 25 gadu laikā mākslīgi radīja par 35% palielinātu lietavu daudzumu.

Šāda lietavu daudzuma palielināšanās rezultātā noveda pie tā, ka ūdens infiltrācija augsnē samazinājās par 21 līdz 23 procentiem.

“Atslēgas atklājums ir tāds, ka augsnes poru sistēmas uzbūve mainās līdz ar nokrišņu daudzuma maiņu. Turklāt tas notiek daudz straujāk, nekā mēs domājām iepriekš,” Gimenezs stāstīja izdevumam “Newsweek”.

Pētnieki uzskata, ka klimata pārmaiņu ietekmei uz augsni varētu būt ļoti nopietna ietekme uz gruntsūdeņu krājumiem, pārtikas ražošanu, ūdens aizplūdi pēc ilgstošām lietavām un vētrām un ekosistēmas funkcionēšanu kopumā.

“Ūdeni, ko ir absorbējusi augsne, izmanto augi, tāpēc daudzās pasaules daļās raža ir atkarīga tieši no lietus daudzuma un augsnes spējas absorbēt ūdeni. Ja ūdens augsnē nenonāk pietiekamā daudzumā, tad raža ir nepietiekama, lai apmierinātu populācijas vajadzības,” teica Gimenezs.

Uz augšu