21.septembrī Tīsu bāzē jeb bijušajā armijas daļā Jelgavas novada Lielplatones pagastā notiks Otrā pasaules kara kaujas rekonstrukcija, kas atainos cīņas, demonstrēs oriģinālo kara tehniku, ieročus un ļaus izzināt to, kas norisinājās 1944.gada 21.augusta kaujas notikumos uz šosejas Meitene-Jelgava, informēja Jelgavas novada pašvaldībā.
Pasākums sāksies plkst.14, un līdz plkst.16 būs iespēja apskatīt, pētīt militāras tehnikas, Otrā pasaules kara vieglo un smago transportlīdzekļu, ieroču ekspozīcijas. Lai iepazītu un izprastu karavīru dzīvi un apstākļus apmetnes vietās, būs inscenēta karavīru mitināšanās bunkuros.
Savukārt plkst.15 Tīsu bāzē varēs vērot 1944.gada kaujas rekonstrukcijas izpildi, kurā piedalīsies līdz 120 konstruktoru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Rekonstrukcijā atveidos padomju armijas uzbrukumu vācu kolonnai, kas sastāvēja no latviešu, slovāku, spāņu un franču leģionāriem. Kauja norisinājās tik negaidīti, ka tika saņemti gūstā vairāki vācu armijas leģionāri, skaidroja pasākuma rīkotāji. Rekonstrukcijā atainos arī šo gūstekņu atbrīvošanu, kas ir vēsturisks fakts.
Pasākumu rīko biedrības "Kara vēstures rekonstrukcijas klubs "Redult" un "Latviešu strēlnieks" sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību. Rīkotāji klāstīja, ka 1944.gada cīņas notikumi bija liela traģēdija Latvijas iedzīvotājiem un latviešu tautai. 27.jūlijā sarkanā armija ieņēma Šauļus un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis Ivans Bagramjans deva uzdevumu virzīties uz ziemeļiem un iziet pie Baltijas jūras, lai ielenktu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Kaujas par Jelgavu norisinājās no 1944.gada 28.jūlija līdz 6.augustam, kad pilsētai un tās apkārtnei uzbruka padomju 3.mehanizētais korpuss. No 15.latviešu rezerves un mācību brigādes daļām un atsevišķām vācu vienībām izveidoja vairākus dažāda lieluma improvizētus kaujas formējumus pilsētas aizstāvēšanai. Zem padomju armijas spiediena ne visas vācu armijas daļas paspēja savlaicīgi atkāpties.
Lai nodrošinātu nepieciešamo rekvizītu, tehnikas piegādes un dalībnieku ēdināšanu, Jelgavas novada pašvaldība, atbalstot abu biedrību iniciatīvu, no pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķīrusi 2000 eiro.
