Citskovskis: Jaunā valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma mērķis būs panākt 80% no privātā sektora atalgojuma (11)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Zane Bitere/LETA

Iecerētā jaunā valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma mērķis būs panākt, ka valsts pārvaldē nodarbinātie saņem aptuveni 80% no atalgojuma, ko viņi varētu saņemt līdzvērtīgā amatā privātajā sektorā, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Kā ziņots, šodien valdība skatīs Valsts kancelejas informatīvo ziņojumu par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Citskovskis radio pastāstīja, ka Valsts kanceleja lūgs Ministru kabinetu uzdot tai līdz gada beigām izstrādāt jaunu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu. Pašreiz spēkā esošais likums tapis sen - ekonomiskās krīzes laikā.

Vaicāts, kādam vajadzētu būt konkurētspējīgam atalgojumam, lai valsts pārvalde sev varētu piesaistīt darbiniekus, Citskovskis atbildēja, ka "tie ir 80% no tā, ko vidēji maksā konkrētajās profesijās privātajā sektorā". Patlaban valsts pārvalde no šāda atalgojuma atpaliekot ļoti būtiski - dažkārt pat par 50%.

Valsts kancelejas direktors atzina, ka valsts pārvaldē pastāvošās atalgojuma problēmas pēdējā laikā daudzviet tiekot risinātas ar regulārām piemaksām, kā tam gan nevajadzētu būt normālā situācijā. "Tas, ko mēs šobrīd mēģinām daļēji kompensēt ar šīm piemaksām, beidzot normāli jāieliek amatalgā, lai cilvēkiem, kuri piesakās darbā valsts pārvaldē, mēs tiešā veidā varam atbildēt, ka jūsu alga būs sekojoša, nevis mēģinām kaut kādā veidā izlocīties vai lāpīties, stāstos, ka būs neliela pamatalga, bet kaut ko piemaksāsim," skaidroja Citskovskis.

Kā ziņots, Valsts kanceleja no 2018.gada beigām strādā pie fundamentālu pārmaiņu modeļa izstrādes valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzības sistēmā, lai tā spētu nodrošināt konkurētspēju darba tirgū, kā arī stimulētu efektīvākus darba procesus, jo paredzēts, ka papildu finanšu resursi atlīdzības pieaugumam vispirms rodami iestādes iekšienē. 

"To, ka esošā mēnešalgu skala ir kritiski nekonkurētspējīga, īpaši augstākās kvalifikācijas amatos, rāda gan tirgus atalgojuma pētījums, gan arī atlīdzības uzskaites sistēmas dati. Lai gan valsts pārvaldē ir amati, kuros saskaņā ar tirgus pētījuma datiem atalgojums ir atbilstošs vai pat nedaudz lielāks nekā līdzīgiem amatiem darba tirgū, tomēr lielākās atšķirības vērojamas augstākajos amatos strādājošiem," skaidroja Valsts kancelejā.

Lai risinātu šo problēmu, Valsts kanceleja iesaka līdzsvarot atlīdzību starp varas atzariem un varas atzaru ietvaros pēc hierarhijas principa, kā arī paredzēt mēnešalgu skalas konkurētspēju, nodrošinot labāku samērojamību ar atlīdzību privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatos.

Valsts kanceleja arī rosina mazināt algu fondu nevienlīdzību, nosakot optimālu atlīdzības fonda apmēru un definējot prioritātes algu fondu izmaiņām atbilstoši iestādes funkcijām. Tāpat rosināts mainīt fiksētās un mainīgās daļas proporciju, mazinot piemaksu īpatsvaru un daudzveidību, kā arī pilnveidot amatu kataloga attīstību un amatu klasificēšanas sistēmu.

"Minētās izmaiņas jāizstrādā šajā gadā, lai, sākot ar 2020.gadu, būtu iespējams tās pakāpeniski ieviest valsts iestādēs nodarbināto atlīdzībā," uzskata Valsts kancelejā.

Plānots, ka šogad tiks pabeigta jauna atlīdzības regulējuma izstrāde un līdz šā gada 20.decembrim Ministru kabinetā tiks iesniegti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Kā ziņots, reformu rezultātā Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto skaits sarucis par 4,1%, intervijā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Citskovskis.

2017.gada novembrī valdībā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns paredz valsts pārvaldes nodarbināto skaitu samazināt par 6% jeb līdz 2020.gadam ik gadu samazināt par 2%. Nodarbināto skaita samazināšana attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm - ministrijām un to padotības iestādēm. Vienlaikus paredzēti izņēmumi - reforma neattiecas uz diplomātiem, kuri strādā ārvalstīs, armiju, drošības iestādēm.

Pēc Citskovska teiktā, apkopotie rezultāti liecina, ka 2017. un 2018.gadā kopā nodarbināto slodžu skaits tajos sektoros valsts pārvaldē, uz kuriem attiecas reforma, ir samazināts par 4,1%.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu