Valsts pārvaldē likvidējot 1652 amata vietas, ietaupīti 22,44 miljoni eiro

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, "iesaldēt" jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Kopumā valsts pārvaldē ir likvidētas 1652 amata vietas, veidojot 22 445 944 eiro ietaupījumu, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam.

Vienlaikus valdība Valsts kancelejai uzdeva līdz šā gada beigām piedāvāt risinājumu atlīdzības sistēmas maiņai valsts pārvaldē.

Kā norāda Valsts kancelejā, pēdējos gados arvien vairāk iestāžu dažādu iemeslu dēļ ir meklējušas veidus, kā atteikties no kopējās atlīdzības sistēmas, veidojot individuālus nosacījumus. Tādējādi var apgalvot, ka valsts pārvaldes reformas plāna īstenošanas laikā vajadzība pēc atlīdzības reformas ir sasniegusi kritisko punktu, tāpēc, sākot no 2018.gada vidus, ir sākts darbs pie visaptverošas atlīdzības sistēmas pārveides, lai uzlabotu valsts pārvaldes konkurētspēju darba tirgū.

Valsts kanceleja no 2018.gada beigām strādā pie fundamentālu pārmaiņu modeļa izstrādes valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzības sistēmā, lai tā spētu nodrošināt konkurētspēju darba tirgū, kā arī stimulētu efektīvākus darba procesus, jo paredzēts, ka papildu finanšu resursi atlīdzības pieaugumam vispirms rodami iestādes iekšienē.

"To, ka esošā mēnešalgu skala ir kritiski nekonkurētspējīga, īpaši augstākās kvalifikācijas amatos, rāda gan tirgus atalgojuma pētījums, gan arī atlīdzības uzskaites sistēmas dati. Lai gan valsts pārvaldē ir amati, kuros saskaņā ar tirgus pētījuma datiem atalgojums ir atbilstošs vai pat nedaudz lielāks nekā līdzīgiem amatiem darba tirgū, tomēr lielākās atšķirības vērojamas augstākajos amatos strādājošiem," skaidroja Valsts kancelejā.

Lai risinātu šo problēmu, Valsts kanceleja iesaka līdzsvarot atlīdzību starp varas atzariem un varas atzaru ietvaros pēc hierarhijas principa, kā arī paredzēt mēnešalgu skalas konkurētspēju, nodrošinot labāku samērojamību ar atlīdzību privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatos.

Valsts kanceleja arī rosina mazināt algu fondu nevienlīdzību, nosakot optimālu atlīdzības fonda apmēru un definējot prioritātes algu fondu izmaiņām atbilstoši iestādes funkcijām. Tāpat rosināts mainīt fiksētās un mainīgās daļas proporciju, mazinot piemaksu īpatsvaru un daudzveidību, kā arī pilnveidot amatu kataloga attīstību un amatu klasificēšanas sistēmu.

"Minētās izmaiņas jāizstrādā šajā gadā, lai, sākot ar 2020.gadu, būtu iespējams tās pakāpeniski ieviest valsts iestādēs nodarbināto atlīdzībā," uzskata Valsts kancelejā.

Plānots, ka šogad tiks pabeigta jauna atlīdzības regulējuma izstrāde un līdz šā gada 20.decembrim Ministru kabinetā tiks iesniegti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Uz augšu