"Latvijas zaļais punkts": Izlietotās smēreļļas nonāk nevis pie bīstamajiem atkritumiem, bet gan "melnajā tirgū"

FOTO: AFP / Scanpix

Nolietotās smēreļļas apsaimniekošana nenotiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, aģentūrai LETA atzina atkritumu apsaimniekotāja "Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.

Viņš sacīja, ka visā pasaulē ik gadu rodas miljoniem tonnu lietoto smēreļļu, kas, nepareizi apsaimniekotas, var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu. "Latvijā gada laikā tirgū tiek pārdoti apmēram 15 000 tonnu sintētiskās izcelsmes smēreļļu. Tendences liecina, ka ievērojama daļa nolietoto smēreļļu tiek izmantotas kā kurināmais tam nepiemērotās krāsnīs un apkures sistēmās. Šādas bezatbildīgas rīcības rezultātā caur gaisa un notekūdeņu piesārņojumu var ciest gan vide, gan cilvēki," teica Zakulis. 

Viņš norādīja, ka nolietotās smēreļļas ir bīstamie atkritumi, un tās ir atbilstoši arī jāapsaimnieko - tās nedrīkst izliet kanalizācijā, nedrīkst ilgstoši glabāt nepiemērotos traukos vai sadedzināt krāsnīs, kas tam nav paredzētas. Diemžēl pašreizējās tendences liecina, ka izlietotās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, bet gan "melnajā tirgū", kur tās pārdod un uzpērk kā kurināmo.

Zakulis atzīmēja, ka uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvu prasībām. Tomēr "Latvijas zaļajam punktam" ir pamatotas bažas par to, ka liela daļa šo bīstamo atkritumu tiek realizēti kā kurināmais materiāls. 

"Par to liecina arī sludinājumu portālos pieejamā informācija. Piemēram, "ss.com" publicēti vairāki sludinājumi, kuros tiek pārdota nolietota smēreļļa. Vidējā cena ir 0,2 eiro par vienu litru un minimālais pārdošanas daudzums ir 200 litru. Savukārt informācija par to, vai sludinājumu publicējusi fiziska vai juridiska persona, kas saņēmusi atbilstošu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas licenci, nav pieejama," teica Zakulis.

Viņš piebilda, ka arī oficiāli atpakaļ savāktais smēreļļu apmērs liecina, ka to apsaimniekošana nenotiek atbilstoši normatīvu prasībām. "Tas savukārt rada risku nelikumīgai nolietoto smēreļļu utilizācijai, radot arī vides piesārņojuma riskus," norādīja Zakulis.

"Latvijas zaļais punkts" aicina uzņēmumus un personas, kuras iegādājās un izmanto smēreļļas, tās nodot atbildīgiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un spēj nodrošināt bīstamo atkritumu utilizāciju atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, pērn "Latvijas Zaļais punkts" strādāja ar 8,033 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa, salīdzinājumā ar 2017.gada zaudējumiem, veidoja 250 378 eiro. 

Kompānija "Latvijas zaļais punkts" reģistrēta 2000.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro.

Uz augšu