BKUS vadītājs: Esošajai valdībai veselības nozare nav prioritāte

Latvijā pirmais Klīnisko pētījumu ambulatorais centra telpas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Darbos veselības nozare nav prioritāte esošajai valdībai, sacīja Latvijas lielo slimnīcu asociācijas vadītājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Viņš norādīja, ka valdības lēmums 192 miljonu eiro vietā veselības nozarei papildus piešķirt 50 miljonus radīs ļoti bīstamas sekas medicīnas nozarē Latvijā ilgtermiņā. "Sauksim lietas īstajos vārdos - darbos veselības nozare nav prioritāte esošajai valdībai. Signāli, kurus raida valdība esošajiem un potenciālajiem mediķiem, neapturēs medicīnas nozares darba spēka lejupslīdi Latvijā," norādīja Ābols.

Pēc viņa paustā, trūkstošo finansējumu, pirmkārt, izjutīs pacienti - gan attiecībā uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, gan ārstniecības procesu kvalitāti. Ābols sacīja, ka slimnīcās jau šobrīd uz vienu pacientu ir divas reizes mazāk māsu nekā citās Eiropas valstīs. 

Ābols uzsvēra, ka veselības aprūpē nav iespējams strādāt divas reizes ātrāk, lai kompensētu personāla trūkumu - tātad skaidrs, ka turpmāk varēs izdarīt mazāk, nekā būs nepieciešams.

Latvijas lielo slimnīcu asociācijas vadītājam mulsinošs šķiet fakts, ka budžeta veidošanas laikā diskusija ir tikai par papildus budžeta sadali. Viņaprāt, patiesa veselības nozares prioritizēšana nozīmē raudzīties ne tikai uz daļu no "jaunās" naudas, bet atbildīgi iedalīt atbilstošu proporciju no katra gada budžeta.

Ābols atgādināja, ka Latvija veselības nozarei atvēl mazāk par 10% no katra gada budžeta. "Mūsu kaimiņi Baltijas valstīs - tuvu pie 13%, bet Eiropas valstīs vidēji tie ir vairāk nekā 15%. Tieši šī atšķirība izskaidro visu. Te nav sarunas par jaunu naudu, bet par to, kam un cik esam gatavi no tā, kas mums jau ir. Katrai valdībai ir iespēja salāgot vārdus ar darbiem," pauda Bērnu slimnīcas vadītājs.

Viņaprāt, vienīgais veids, kā nodrošināt pacientiem drošu, kvalitatīvu veselības aprūpi un pozitīvu pieredzi arī nākotnē, ir jaunu cilvēku piesaiste medicīnas aprūpei. Ābols norādīja, ka tagadējais vidusskolēns, kurš domā par savu nākotnes profesiju, iespējams, šaubīsies par savu izvēli. 

Pēc asociācijas vadītāja paustā, pagājušajā gadā piešķirtais papildu finansējums mediķiem, kuri apsvēra domu doties prom no valsts apmaksātā medicīnas sektora, lika padomāt un daļēji arī apturēja lēmumu, jo radās ticība, ka valdība solījumu turēs un likumā ierakstīto pildīs. Šīs valdības lēmums var atjaunot esošo mediķu pārdomas, uzskata Ābols.

Papildu bažas asociācijai rada arī ierobežotā papildus finansējuma sadalīšanas scenāriji, jo, sadalot atalgojumam piešķirtos 42 miljonus eiro, būtu jāievēro taisnīguma nevis vienlīdzības princips.

Pēc Ābola paustā, Neatliekamās palīdzības nodaļās prioritāri tiek palīdzēts pacientiem ar lielāko dzīvības vai veselības apdraudējumu, nevis garantēts vienlīdzīgs gaidīšanas laiks. Asociācijas vadītājs pārliecināts, ka tāpat būtu jārīkojas, sniedzot palīdzību veselības nozarei un tajā strādājošajiem.

Bērnu slimnīcas vadītājs norādīja - ja papildus piešķirto finansējumu sadalīs visiem vienlīdzīgi, būtisku uzlabojumu nejutīs neviens, bet atsevišķās vietās situācija var pat pasliktināties. "Tā vietā ir jānodrošina lielāks atalgojuma pieaugums tiem darbiniekiem, kuri saņem mazāku algu, bet veic intensīvāku darbu, piemēram, slimnīcās. Tieši slimnīcas ir tā vieta, kur pacienta drošībai, aprūpes kvalitātei un pieredzei var būt izšķiroša nozīme. Mums ir jāstiprina tie mediķi, kuri veic grūtāko un intensīvāko darbu medicīnas jomā Latvijā. Jo sevišķi lielajās universitātes slimnīcās," sacīja Ābols.

Kā ziņots, valdība otrdien lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt 173,9 miljonus eiro.

No tiem 2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas (VM) prioritātēm, kaut kopumā VM prioritāro pasākumu īstenošanai veselības nozarē nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 279 miljoni eiro, tostarp 119,7 miljoni - lai īstenotu likumā noteiktās saistības pret ārstniecības personām viņu atalgojuma palielinājumam.

Uz augšu