No 12.-13. septembrim Stokholmā norisinājās tehnoloģiju un inovāciju konference «Gather 2019». Tās ietvaros notika vairāku, ar tehnoloģijām saistītu prominentu cilvēku uzstāšanās. TVNET jau publicēja interviju ar tehnoloģiju entuziastu Hanesu Sjobladu un tagad piedāvā ieskatu diskusijās par iepazīšanās aplikāciju ietekmi uz sabiedrību sarunā ar pētnieku Dr. Džošua Ortegu.

Dr. Džošua Ortega ir pētnieks Eiropas Ekonomikas pētījumu centrā Manheimā, Vācijā. Viņš ir ieguvis doktora grādu Glāzgovas universitātē un pētījis kā iepazīšanās tīmeklī romantiskos nolūkos veicina pieņemšanu starp atšķirīgām sabiedrības grupām. Viņa pētījumi ir tikuši publicēti prestižos zinātniskajos izdevumos un par tiem jau ir rakstījuši prestiži preses izdevumi vairāk, nekā 20 pasaules valstīs.

Ortega pats ir salīdzinoši liels iepazīšanās aplikāciju aizstāvis un uzskata, ka nevajadzētu kautrēties izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas arī romantiskajā dimensijā. Viņš uzskata, ka par «Tinder» un citu aplikāciju spēku un pozitīvo ietekmi uz sabiedrību liecina matemātiskie dati.

Varbūt jūs varat nedaudz pastāstīt par pašreizējo situāciju saistībā ar iepazīšanos internetā? Vai piekrītat tam, ka iepazīšanās aplikācijas sniedz mums nepārtrauktu partnera izvēles sajūtu, kuras rezultātā mēs vairs romantiskajās attiecībās negribam pieņemt otra cilvēka trūkumus?

Šāda problēma protams pastāv, bet kopumā iepazīšanās aplikācijas ir kas sabiedrībai noderīgs. Tad, kad tās tika ieviestas Amerikas Savienotajās Valstīs, bija iespējams novērot divas parādības. Pirmkārt, būtiski samazinājās sieviešu pašnāvību skaits. Otrkārt, būtiski samazinājās reģistrēto ģimenes vardarbības lietu skaits. Tas notika tāpēc, ka cilvēki spēja vieglāk pārtraukt neveselīgas attiecības. «Tinder» palīdz samazināt bailes no vientulības, kura var rasties pēc kāda cilvēka pamešanas.

Tātad to var uzskatīt par tādu kā bēgšanas instrumentu?

Tas nav bēgšanas instruments. Tas gluži vienkārši sniedz tev vairāk iespējas. Tas palielina tavas iespējas satikt jaunus cilvēkus brīžos, kad dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas. «Tinder» arī var tikt izmantots, lai romantisko attiecību partnera meklēšanu padarītu vienkāršāku un lētāku. Agrāk vajadzēja doties uz krogu vai klubu, taču šādā gadījumā ir salīdzinoši grūti iepazīties ar fiziska kontakta palīdzību, ja tu piederi grupai, kurai ir salīdzinoši mazs potenciālo partneru skaits (piemēram, homoseksuāļi vai arī ļoti veci cilvēki).

Es vēlos uzsvērt, ka jebkurā gadījumā attiecību pārtraukšanas ietvaros nākas ar kaut ko maksāt.

Tāpēc «Tinder» arī nevajadzētu uzskatīt par aplikāciju, kura automātiski liek pāriet pie nākamā partnera tikai tāpēc, ka viņam/viņai ir skaistāki mati.

Tas viss nav tik vienkārši.

Tomēr pasaulē ir arī salīdzinoši daudz jaunu cilvēku, kuri vēl nav apprecējušies, taču meklē sev potenciālo dzīves partneri. Vai nav tā, ka šī milzīgā izvēles iespēja traucē tiem apprecēties vispār? Tie gluži vienkārši vairs nevēlas pieņemt otrās pusītes mīnusus.

Pamatojoties uz mūsu novērojumiem, lielāks daudzums mijiedarbību ar potenciālajiem partneriem automātiski nenozīmē vairāk romantisku attiecību. Turklāt tas pat varētu būt labi, ja cilvēks pirms fokusēšanās uz vienu partneri izmēģina citus. Mūsu pētnieciskās darbības ietvaros arī novērojām, ka no pagājušā gadsimta 50. - 90. gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs norisinājās būtisks laulību skaita kritums. Tomēr pēc tam tas atkal sāka pieaugt. Turklāt visvairāk precas tieši izglītotas un ekonomiski stabilas sievietes. Mēs pagaidām varam tikai spekulēt, kāpēc tas tā notiek, taču tendence ir nepārprotama.

FOTO: Unsplash

Man škita interesants jūsu prezentācijā iepriekš paustais viedoklis, ka «Tinder» palīdz savest kopā dažādus sabiedrības slāņus, kuri parasti savā starpā nekomunicē. Vai tā patiešām ir?

Jā, tā ir taisnība. Cilvēkiem, kuri savus partnerus ir satikuši tīmeklī ir par 7% lielāka iespēja būt attiecībās ar citas rases pārstāvi. Tas ir tāpēc, ka katrs no mums dzīvojam burbulī un parasti vairāk sazināmies ar cilvēkiem, kuri izskatās un domā tāpat kā mēs. Piemēram, liberāli domājošie cilvēki, galvenokārt, lasīs tikai preses izdevumus ar liberālu redakcionālo nostāju. Tādā veidā cilvēki nostiprina jau esošo pasaules redzējumu.

Tomēr viena no kritikām, kuru mēs dzirdam par «Tinder» ir tas, ka caur šo aplikāciju ir grūti veidot pietiekami saturīgas sarunas un mēs arī nekad īsti nevaram zināt par tur esošo cilvēku nodomiem. Piemēram, daudzi aplikācijas lietotāji nemaz nevēlas veidot attiecības, bet gan fokusējas tikai uz seksuālās dziņas apmierināšanu. Tāpat daži tur ir tikai tāpēc, lai dzīve būtu jautrāka. Dažiem lietotājiem pat var veidoties par sevi kompleksi, jo viņi domā, ka viņiem caur aplikāciju neizdodas izveidot attiecības personīgo trūkumu dēļ.

Jā, tur es varētu piekrist. Statistika liecina, ka mazākums «Tinder» lietotāju iegūst lielāko daudzumu saderību (matches).

Vairākums no tiem (80%) aplikācijas ietvaros saņem ļoti maz uzmanības un tikai 20% var lepoties ar lielu piekrišanu.

«Tinder» kopumā parāda to, ka cilvēkiem ir vienota gaume partnera izvēlē. Piemēram, visi vīrieši vēlas tikties ar jaunākām sievietēm, bet visas sievietes vēlas ļoti izglītotus un veiksmīgus vīriešus. Daudzi arī interneta vidē var par sevi melot, tomēr es neuzskatu, ka situācija būtu daudz citādāka, nekā ejot uz bāru.

Iepazīšanās aplikācijās tu redzi 6 bildes, bet bārā tu redzi tikai vienu bildi.

Jūs tur tāpat neapmainaties ar saviem CV. Mums jāsaprot, ka iepazīšanās platformām ir dažas problēmas, taču tās ir aktuālas arī citos iepazīšanās veidos.

Turklāt iepazīšanās aplikāciju industrija attīstās un notiek pastāvīgi centieni šīs problēmas risināt. Piemēram, «Bumble» piedāvā izvēlēties, ar ko uzsākt sarunu un, manuprāt, tas bija solis pareizajā virzienā. Visbeidzot, iepazīšanās aplikācijas sniedz arī iespējas uzlabot maģijas izjūtu klasiskajā izpratnē.

Piemēram, man sākotnēji bija ļoti grūti iepazīties, jo man nebija attiecīgo iepazīšanās prasmju un mācīšanās process ir sāpīgs un ilgs (nepieciešams saskarties ar atraidījumiem). Šādās aplikācijās viss ir daudz vienkāršāk. Ja tu nesaņem saderību, tad ir vēl tik daudz citu izvēļu. Turklāt, ja vairs nav izvēļu, tad var sākt izmantot citas iepazīšanās aplikācijas. «Tinder» arī sniedz lielisku iespēju rūpīgi apdomāt teikto potenciālajam partnerim laika neierobežotības dēļ un rūpīgi izplānot savu pirmo iespaidu. Piemēram, ja es zinu, ka mana āriene nav pati labākā, tad es varu mēģināt mīkstināt šo negatīvo efektu ar bildēm, kurās esmu attēlots kopā ar draugiem. Tas viss ir ļoti noderīgi sākuma uzmanības piesaistīšanai.

Tomēr vai nav tā, ka iepazīšanās aplikācijas atņem attiecību veidošanas maģiskuma izjūtu? Piemēram, zūd sajūta, ka satikt otru cilvēku ir licis liktenis vai kāds augstāks spēks. Šeit viss ir bāzēts tikai matemātiskos aprēķinos un cilvēks var mierīgi sākt uzskatīt, ka atrast partneri nozīmē tikai iegūt pēc iespējas vairāk saderību (matches).

Man patika jūsu teiktais par maģiskumu. Statistika norāda, ka parasti apprecas ļoti līdzīgi cilvēki. Tomēr, manuprāt, tas maģiskumu tieši slāpē. Manuprāt, īstā maģija ir mijiedarbība ar tādām cilvēku kopienām, kuras parasti ikdienā netiek satiktas. «Tinder» mūs ir padarījis uzņēmīgākus pret citām reliģijām, rasēm un valstīm. Tas ir licis mazināt mūsu stereotipus un pieņēmumus. Piemēram, daudzi uzskata, ka Īrijā dzīvo tikai cilvēki ar rudiem matiem. Tomēr «Tinder» lietošanā šajā valstī var ātri parādīt patiesību.

FOTO: Unsplash

Man šķiet, ka visiem cilvēkiem ar šo citu kultūru, rasu, uzskatu pieņemšanu nemaz nav tik vienkārši. Vai nav tā, ka jau pirms aplikācijas lietošanas ir nepieciešams būt apveltītam ar atvērtu prātu pret citādo un nepazīstamo?

ASV demokrātu un republikāņu vēlētājiem esmu uzdevis vienu un to pašu jautājumu - «Vai jūs tiktos ar citas rases pārstāvi?» Demokrātu vēlētāji parasti atbild ar jā, bet republikāņu ar nē. Tomēr interneta vidē viņu izvēles īsti neatšķiras.

Tātad internetā starp cilvēkiem nav atšķirību?

Es vienkārši uzskatu, ka ne vienmēr tas, ko sakām, atbilst mūsu patiesajām dzīves izvēlēm. Jebkurā gadījumā esmu novērojis to, ka tiklīdz cilvēks iepazīšanās aplikācijā saņem ziņu no citas rases pārstāvja, viņš kļūst atvērtāks. Viņš vienkārši ierauga to, ka īsti nav atšķirības ziņās no savas rases un citas rases pārstāvja.

Vēlējos jums pajautāt arī vienu jautājumu saistībā ar atkarībām. Vakar viens no konferences runātājiem minēja, ka iepazīšanās aplikācijas izraisa dopamīna pieplūdumu organismā, kurš rodas no daudzu saderību iegūšanas. Savukārt, brīdī, kad cilvēkam ir nepieciešams fokusēties tikai uz vienu partneri un pārējās izvēles atstāt aiz muguras, tiek izjusta tukšuma sajūta, kuru izraisa šo milzīgo izvēļu pēkšņa atņemšana. Līdz ar to, notiek bēgšana no stabilitātes un atgriešanās attiecību meklēšanas sākumpunkta. Vai tam piekrītat?

Es pastāstīšu jums analoģiju. Es sāku meklēt māju un manā priekšā ir tik daudzi varianti. Visbeidzot, es vienu izvēlos un nopērku. Protams, ka mani nedaudz pārņem šaubas par savu izvēli, taču īpašuma iegūšanas sajūta ir ļoti patīkama.

Lieta tāda, ka paliekot vecākiem, mūsu vēlme pēc stabilām, monogāmām attiecībām tikai pieaug.

Iepazīšanās aplikāciju izmantošana pati par sevi ir dārgs prieks. Tās prasa daudz laika un nereti arī daudz naudas un emocionālos pārdzīvojumus. Tādēļ vēlme pēc stabila partnera beigu beigās var pārvarēt šādu pieradumu.

Vai uzskatāt, ka iepazīšanās aplikācijas beigu beigās kļūs par tikpat sabiedrībā pieņemtu un atzītu iepazīšanās veidu, kā teiksim iepazīšanās bārā vai arī kādā pasākumā?

Jau pagaidām pētījumi norāda, ka aptuveni 40% heteroseksuālajās laulībās esošie cilvēki ASV ir iepazinušies internetā. Ja šādi aizspriedumi vēl eksistē, tad tie noteikti pazudīs jau pavisam tuvā nākotnē – šogad vai arī nākamgad. Arvien vairāk pāri ar kuriem runāju man saka, ka esot iepazinušies internetā.

Turklāt pētījumi liecina par to, ka internetā iepazinušies cilvēki ir viens ar otru daudz apmierinātāki un apprecas daudz ātrāk.

Aizspriedumi pret kādu lietu vai iespēju ir cilvēces neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, savulaik populārs bija uzskats, ka laulības starp atšķirīgas rasas pārstāvjiem ir kas nosodāms. Tās bija aizliegtas vēl 20 gadus pēc tam, kad ASV atteicās no segregācijas skolās. Turklāt ne tikai baltādainie cilvēki uzskatīja, ka vajadzētu drīzāk precēties tikai savā starpā. To pašu domāja arī melnādainie sabiedrības pārstāvji.

FOTO: AFP / Scanpix

Tātad jūs uzskatāt, ka galvenais dzinulis izmaiņai uztverē par «Tinder» un citām iepazīšanās aplikācijām būtu pašu cilvēku piedzīvotais tās lietojot?

Jā, ar pieredzi un vairāk informāciju. Dažkārt, no šīs aplikāciju lietošanas cilvēki jūtas slikti. Tomēr izpētot to potenciālos ieguvumus detalizētāk, paveras pavisam cita aina. Es pats esmu akadēmiķis un mums akadēmijā ir termins - «anekdotiskais pierādījums». To principā var saprast ar šādu piemēru – es zaudēju darbu un tā ir krīze man, taču tas nenozīmē, ka krīze ir visā valstī kopumā. Dažkārt mums ir grūti ieraudzīt plašāku lietu dimensiju.

Es vēlos uzsvērt, ka ļoti liela daļa mūsdienu attiecību ir sākušās tieši interneta vidē un par šādu situāciju nebūtu jākaunas. Es uzskatu, ka šāda veida iepazīšanās nākotnē kļūs arvien populārāka. Nedrīkstam arī aizmirst to, ka cilvēki paši par sevi bieži nevēlas pieņemt ko jaunu un pretojas jaunievedumiem. Piemēram, mēs agrāk kritiski izturējāmies pret abortiem sievietēm. Tomēr pēc tam tie tika atļauti un cilvēki ir priecīgi, ka sievietes spēj atbrīvoties no liekām sāpēm sev un bērnam. Dažkārt, mazas lietas var ievērojami izmainīt visu sabiedrību, kurā dzīvojam.

Paldies par interviju!

Paldies!