TEC 2 teritorijā atrod bīstamo azbestu. Atbildību cenšas uzvelt firmai, kas to atklāja

Rīgas TEC 2 ēka

FOTO: LETA

Gada sākumā no TEC2 teritorijas Pierīgā būvnieki izveda piectūkstoš kubikmetrus grunts. Kad darbs bija pusē, viens no izvešanā iesaistītajiem apakšuzņēmumiem attapās, ka zeme ir saindēta ar azbestu. 

Darbi bija jāaptur, zeme jāattīra un azbests jānogādā bīstamo vielu poligonā, taču tā nenotika.  Kaitīgās vielas apstrāde 30 reizes sadārdzinātu darbus.

Šobrīd lielākie zaudējumi ir apakšuzņēmumam, kas paziņoja par azbestu – tam draud sods no Valsts vides dienesta un jāmaksā par izvestā azbesta utilizēšanu. 

Pārējie iesaistītie – Augstsprieguma tīkls un būvnieki stāsta, ka nekāda azbesta nav bijis.

Valsts akciju sabiedrība Augstsprieguma tīkls iegulda simtiem miljonu savas un Eiropas naudas, lai modernizētu lieljaudas elektrolīnijas, apakšstacijas un sadales punktus. 

Darbi notiek arī TEC-2 teritorijā, kur no gada sākuma būvē apakšstaciju. Viens no pirmajiem darbiem bija piedrazotās grunts aizvākšana. 

TEC-2 teritorija ir iekļauta Piesārņoto vietu reģistrā. Bija ziņas ka daļā teritorijas ir paaugstināta smago metālu un, iespējams, arī citu vielu koncentrācija. Tāpēc bija nepieciešami uzņēmumi ar prasmēm šo vielu apstrādē. 

Ģenerāluzņēmējs SIA Empower zemes izvešanai nolīga apakšnieku SIA Kubs, kas piesaistīja vēl citus. 

Kad aptuveni puse no 5000 kubikmetriem zemes bija izvesta, viens no apakšniekiem SIA EkoDem  cēla trauksmi, ka uz Ķekavas novada “Lādēs” izveidoto atbērtuvi aizvestajā zemē ir azbesta izolācijas atliekas un šīferis.

Azbestu plaši izmantoja būvniecībā kā izolācijas materiālu un jumta šīferī Padomju laikos. Kopš 1999.gada tas ir aizliegts. Azbesta šķiedras ir kā mazas adatiņas, kas var nonāk plaušās. Organisms tās nespēj izvadīt, tāpēc rodas iekaisums. Ja saskarsme ir ilgstoša, azbests var izraisīt plaušu vēzi.  

"Te bija nobērts līdz pāri jau ceļam, koki, līdz galējam bērzam tanī pusē un vēl gabals uz to pusi. Nu jau pagājis tik ilgs laiks, ka jau kaut kāda saimnieciskā darbība ir atsākusies. Vēl ir palikusi viena strīpiņa, var redzēt kur ir robeža," saka Miks Lejiņš, SIA EkoDem projektu vadītājs.

EkoDem veicis analīzes, kurās apstiprināta azbesta klātbūtne. Uzņēmums informējis partnerus, ka izvestā zeme jāattīra. Taču atsaucības nebija. Tas darbus sadārdzinātu vairākus desmitus reižu.

Marta vidū EkoDem pārtrauca grunts izvešanu un vairs neļāva to vest uz  Ķekavas novada Lādēm. Taču zemes darbi TEC-2 teritorijā neapstājās. 

Ap 2,5 tūkstošiem kubikmetru piesārņotās grunts nonāca parastā būvgružu izgāztuvē pie Rumbulas. Nevienam nav informācijas, cik daudz kaitīgā azbesta tagad tur ir.

Piesārņotā zemes gabala īpašnieks ir “Latvenergo”. Ziņu, kas šajā vietā varētu būt aprakts, zemes īpašniekam nav. 

Latvenergo speciālisti nav sekojuši līdzi būvdarbiem, jo zeme iznomāta sabiedrībai Augstsprieguma tīkls.  Izpēti veica Augstsprieguma tīkls. Azbestu pētnieki neatrada. Arī no trauksmes cēlāja EkoDem joprojām neesot saņemti pierādījumi, ka azbests tur bijis, nav arī ziņu par piesārņojuma apjomu un summām, kas tērētas zemes attīrīšanai. 

"Oficiālu pretenziju mēs saņēmuši nevienu brīdi neesam, nedz kādus prasījumus, kur no kuriem mēs varētu izsekot šo atkritumu apjomu, gan to, kas ar viņiem tiek darīts. Neoficiālā komunikācijā mēs esam dzirdējuši dažādas versijas par summām plašā amplitūdā no 200 līdz 700 tūkstošiem eiro. Tas arī mazina ticamību tam ka, šis zaudējumu aprēķins ir, ka viņa ir balstīta kādos izmērāmos lielumos," saka Mārcis Kauliņš, AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis.

Uzņēmumā ir sašutuši, ka EkoDem par it kā atrasto azbestu viņus informēja tikai tad, kad grunts aizvešanas darbi jau bija pabeigti. Līdz ar to Augstsprieguma tīkls nav varējis fiksēt, ka azbests tiešām bijis, ne arī kontrolēt tā apmērus un utilizācijas procesu. Kauliņš nenoliedz, ka turpat blakus TEC-2 teritorijā cita objekta būvniecības laikā ir atrasti azbestu saturoši materiāli.

Arī zemes darbiem nolīgtais SIA Kubs, kas pieaicināja EkoDem, noliedz, ka izvestajās zemēs bija azbests. Neviens pētījums to neapstiprinot un neviens to neesot redzējis. Tikai EkoDem projektu vadītājs Miks Lejiņš. 

"Ziniet, es nevaru tagad apgalvot, ka nevienā kravā nebija neviena gabaliņa nekā azbesta veidīga. Patiešām, es nevaru tā apgalvot. Es varu apgalvot to, ka neviens, nevienā brīdī, izņemot EKoDem pārstāvjus, ne es ne mani darbinieki, ne objektu apmeklējošie Augstsprieguma tīkla darbinieki, ne arī vides inspektori, kuri arī bija objektā, ne monitoringa veicējs SIA EKoVentas darbinieki, kuri staigāja pa objektu, ņēma savus paraugus, mēs taisījām tāda veida monitoringa ka dalījām kaudzēs un no kaudzēm tika ņemti paraugi, tur ar lāpstu rakājās un neviens neatrada azbestu, izņemot Lejiņa kungu un EkoDem pārstāvi. Cits neviens neatrada azbestu objektā! Nu tas patiešām ir aizdomīgi," saka SIA “Kubs” valdes priekšsēdētājs, Aigars Kalniņš.

Argumentējot, ka azbests būvdarbu laikā nav bijis, gan Kalniņš, gan Augstsprieguma tīkls atsaucas uz piesārņojuma pētījumu, kas veikts pirms darbu uzsākšanas. Tomēr pētnieki atzīst, ka azbesta piesārņojumu nemaz nav meklējuši. 

EkoDem, atklājot azbestu izvestajā gruntī, vispirms informēja Valsts darba inspekciju, vēlāk, aprīlī vērsās arī Valsts vides dienestā. Dienests ir uzsācis savu pārbaudi un šobrīd jau secinājis, ka visi būvdarbos iesaistītie uzņēmumi ir zinājuši par azbestu. Konfliktu cēlonis esot nekvalitatīva būvlaukuma izpēte pirms darbu sākuma. 

Pret SIA EkoDem ir uzsākta administratīvā lietvedība par bīstamo atkritumu pārvadāšanu un glabāšanu bez atļaujas. Firmai par saviem līdzekļiem jāapstrādā saindētā zeme, kas aizvesta uz Ķekavu. 

Lieta uzsākta pret vēl vienu  uzņēmumu, kas izveda piesārņoto zemi. Pārējo notikumā iesaistīto atbildību dienests nevērtējot, jo atbildības sadalījums būvniecības procesā neesot dienesta kompetencē. 

Rezultāti administratīvā pārkāpuma lietā varētu būt zināmi oktobrī, bet par divarpus tūkstošu kubikmetru, iespējams, ar azbestu piesārņotās grunts izgāšanu neparedzētā vietā Valsts vides dienests vēl tikai plānojot pasākumus, lai novērtētu iespējamo videi nodarīto kaitējumu. 

Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce mums atzina, ka vides dienesta resursi un kapacitāte ir kritiski zema. Ministrs solīja, ka dienests noteikti tiks stiprināts. 

Uz augšu