Arvien vairāk dzimtu Latvijā reģistrē savus ģerboņus
Video

Karlsonu-Beldimanu dzimta

FOTO: no personiskā arhīva

Līdz ar grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” tapšanu, sācis augt Latvijā reģistrēto dzimtu ģerboņu skaits. Ģimenes, kas šo procesu uzsākušas vai jau pabeigušas, atzīst, ka tas motivē pētīt dzimtas vēsturi un domāt par vienojošām vērtībām, kuras būtu svarīgi atstāt kā vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Grāmata “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”, kuru paredzēts laist klajā 2020. gada nogalē, ir unikāls projekts, pie kura tapšanas šobrīd strādā vadošie vēstures un heraldikas speciālisti Latvijā. Divdaļīgais izdevums top sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, un tā veidošanu atbalsta ilggadējais latviešu literatūras mecenāts “Baltic International Bank”.

Izdevumā būs apkopoti vēstījumi par dzimtām, kas oficiāli reģistrējušas savu dzimtas ģerboņi. Līdzīgi kā viens ģerbonis caur simboliem spēj izstāstīt dzimtas vēsturi, tā grāmatā vienkopus saliktie dzimtu ģerboņi veidos vienotu un krāsainu skatījumu uz Latvijas dzimtu vēsturi un Latvijas vēsturi kopumā. Katram simbolam ģerbonī ir nozīme – jo dzimtas saknes pamatīgāk izpētītas, jo bagātīgāks ģerbonis. Ģimenes, kam jau ir savs ģerbonis, atklāj, ka tas vieno, rada kopības sajūtu, saista paaudzes, tādējādi aptverot visus laikus-bijušo, esošo un to, kas vēl būs.

Lai rosinātu sabiedrību aizdomāties par dzimtas vērtību saglabāšanu caur simboliku, lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” uzsācis video stāstu sēriju, kurā iepazīstina ar grāmatā “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” ietvertajām ģimenēm. Ar dažiem dzimtu stāstiem aicinām iepazīties šajā rakstā.

Karlsonu-Beldimanu dzimta

Karlsonu dzimtas ģerboņa galvenais vadmotīvs ir svari, kas aizgūti no Beldimanu dzimtas ģerboņa, un simbolizē taisnīgumu. Kā otrs simbols izvēlēts kuģa stūres rata ritenis, jo kuģniecība ir tuva ģerboņa turētājam Justam Karlsonam. Zīmīgi, ka ģerbonī attēlotais kronis veidots no ķieģeļiem, tādējādi raksturojot vajadzību arvien no jauna būvēt stabilus pamatus. Piederības sajūta dzimtai palīdz stiprināt saites starp cilvēkiem, kas ikdienā satiekas reti, jo mitinās dažādās pasaules valstīs. Justs Karlsons atbalsta grāmatas "Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā" izdošanu, jo uzskata, ka tā aizpildīs Latvijas vēsturē iztrūkstošu lappusi par ģimenēm, kas paveikušas ko būtisku Latvijas labā un pauž cerību, ka grāmata iedvesmos arī citas Latvijas ģimenes attīstīt ģerboņu kultūru.

Smildziņu-Rēdlihu dzimta

Smildziņu-Rēdlihu dzimta caur dzimtas ģerboni nākamajām paaudzēm nodod vēstījumu – spēt piepildīt savas kvēlākās un slēptākās domas un sapņus un ticēt sev. Ģerboņa centrā ir attēlos ugunskurs, kas simbolizē to enerģiju, spēku un izturību, kas nepieciešama mērķu sasniegšanai. Ugunskuru apvij kino lente, kas simbolizē gan ģerboņa turētāja Jāņa Rēdliha un viņa kundzes Maijas profesionālo darbību, gan nes ideju par radošo pieeju, bez kuras dzīvē iztikt nav iespējams. Jānis Rēdlihs savas ģimenes 2016. gadā izveidoto ģerboni uztver kā sava veida testamentu un min, ka ļoti būtiska loma precīzi nolasāmas ģerboņa informācijas izstrādē ir māksliniekam un tam, cik skaidri pats spēj formulēt ziņu, ko gribas atstāt.

Ozoliņu dzimta

Ozoliņi dzimtas ģerboni uzdāvināja tēvam (un visai dzimtai) 70 gadu jubilejā. Ģerbonī attēloti divi izslējušies zirgi, kas simbolizē vecākus, kas ir gatavi aizstāvēt savus bērnus. Paši bērni ģerbonī attēloti kā zīles. Savukārt devīze “Spēks zīlēs” nodod nākamajai paaudzei kodu, ka dzimtas spēks ir bērnos. Ģerboņa izveide Ozoliņu dzimtai rosina pārdomāt savu piederību, iedziļināties dzimtas vēsturē, pētīt tās izcelšanos un arī vairāk lepoties ar savu dzimtu. Uzsverot iepriekšminētos ieguvumus, dzimtas ģerboņa turētājs Ģirts Ozoliņš aicina arī citas Latvijas dzimtas veidot savus ģerboņus.

Uz augšu