500 cilvēki 140 kvadrātmetros. Ieskats latgaliešu mūzikas un dzejas festivālā "Upītes uobeļduorzs"
Foto

"Upītes uobeļduorzs"

FOTO: Salvis Mass

“Upītes uobeļduorzs” ir senākais latgaliešu mūzikas un mīlas aiļu festivāls, kurš šogad, kā ierasts, septembra trešajā sestdienā pulcējis aptuveni pustūkstoti apmeklētāju. Šogad festivāls bija īpašs ar to, ka tas tika aizvadīts jau astoņpadsmito reizi.

Festivāla tradīciju 2002. gadā aizsāka latgaliešu dzejnieks, kultūras darbinieks Ontons (Antons) Slišāns, vēloties izvedot atsevišķu pasākumu, kurā skan tieši latgaliešu dzeja un mūzika. Līdz pat aiziešanai mūžībā 2010. gadā, festivālu organizējis un vadījis pats Antons, tad pasākuma tradīciju turpinājuši viņa bērni.

Kopš 2014. gada festivālā sāka piedalīties arī grupas no citiem novadiem. Ja pirmajā festivālā piedalījās astoņi dzejnieki un sešas mūzikas grupas, tad astoņpadsmitais “Upītes uobeļduorzs” pulcēja deviņus dzejniekus un 13 mūzikas grupas, kuru vidū šogad bija arī viesi no pārnovadiem – grupa “Linga”.

"Linga" festivālā "Upītes uobeļduorzs"

FOTO: Salvis Mass

Festivāla himna

Festivāla himnas autors ir pats Ontons (Antons) Slišāns, mūzikas autors – Uldis Frīdihsons. Sākotnēji himna bijusi latviešu literārajā valodā, taču 2010. gadā tā tika iztulkota latgaliski un Arņa Slobožaņina aranžējumā himnu iedziedāja latgaliešu grupa “Patrioti LG”. 2017. gadā, kad festivālā piedalījās grupas “Prāta vētra” solists Renārs Kaupers, himna tika iedziedāta vēlreiz, piedaloties tādiem sabiedrībā zināmiem mūziķiem, kā Renārs Kaupers, Māra Upmane-Holšteine, Guntis Rasims, Kristaps Rasims, Kaspars Zlidnis, Arņs Slobožanins un Guntra Kuzmina-Jukna.

Noklausies.

“Upītes uobeļduorza” sajūta 

Slavenā dzejniece Anna Rancāne par Upīti saka, ka te ir pasaules centrs. Aiz upītes ir Latvijas un Eiropas Austrumu robeža, un redzot, cik daudz cilvēkiem ir interesanta un saistoša latgaliešu valoda un kultūra, dzejniece pauda pārliecību, ka, kamēr būs Upīte, mūsu robeža ir drošībā.

Mūziķis Renārs Kaupers, viesojoties festivālā 2017. gadā, uzsvēra, ka viņam ir ļoti tuva latgaliešu valoda, kultūra un mentalitāte, kas spilgti izpaužas “Upītes uobeļduorzā”.

Kaupera vecāki un vecvecāki arī nākot no Latgales.

Citi dzejnieki un mūziķi brauc uz šejieni dažādu iemeslu vadīti - sajust latgaliešu valodu un tās daudzveidību un saprast, ka tas ir forši, izbaudīt latgaliešu viesmīlību pasākuma formātā, kur katrs tā dalībnieks ir uz skatuves, veidojot kopējo atmosfēru, daži – arī nogaršot Latgales šmakovku. Kā smējās pasākuma apmeklētāji, pēc katra Upītes festivāla paliekot par 20 draugiem vairāk.

Foto: Ieskats latgaliešu mūzikas un dzejas festivālu "Upītes uobeļduorzs".

Gadu gaitā festivālā paspējuši piedalīties dažādi Latvijā slaveni mākslinieki – jau pieminētais Renārs Kaupers, aktrise Zane Jančevska, mūziķis Kārlis Kazāks, grupas “Inokentijs Mārpls”, “Gain Fast” un citi.

Īpašais viesis

Šis gads atšķīrās arī ar to, ka pasākumu pirmo reizi tā vēsturē vadīja nevis kāds no Slišānu dzimtas, bet pašmāju komiķis Jānis Skutelis. Nelielu interviju ar Skuteli TVNET lasiet rīt.

Jānis Skutelis

FOTO: Salvis Mass

Uz augšu