Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atbalsta administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, taču šis process nedrīkst tikt veikts, neieklausoties pašās pašvaldībās un ignorējot jebkādus argumentus par reformas uzlabošanas iespējām, intervijā "Neatkarīgajai" uzsvēris LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Kaminskis atzīmējis, ka pašlaik Latvijā esot ap 50 pašvaldību, kuras patiešām loģiski būtu pievienot kādai lielākai pašvaldībai. "Pašvaldības, kuras šodien ir gatavas apvienoties, tās, kuras redz, ka apvienojoties tās var sasniegt kopīgus ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir atbalstāmas. Ir pieņemti lēmumi par šādiem apvienošanās variantiem," sacījis LPS vadītājs, "bet valdībai ir jāredz, kādas problēmas tām nāk līdzi: ceļi, pasažieru pārvadājumi, veselības aprūpe, skolas utt."
LPS priekšsēdētāja skatījumā, pašreizējā reformas izpildījumā ir pārkāpta Pašvaldību harta - par demokrātiju, par subsidiaritāti un iedzīvotāju tiesībām. "Latvija ir pievienojusies šai hartai!" uzsvēris Kaminskis, "pašvaldības ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem. Aptaujas rāda, ka iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām ir augsta, pretēji politiskajām partijām, Ministru kabinetam un Saeimai. Iedzīvotāju viedoklī ir jāieklausās gan pašvaldību deputātiem, gan ministriem un Saeimas deputātiem."
Kaminskis atkārtoti pārmetis valdībai tās iecerētos pasākumus "fiskālās telpas palielināšanai", kur "2/3 paredzēts veikt uz pašvaldību rēķina". "Valdībā ir protokollēmuma projekts, kurā paredzēts, ka pašvaldību budžetam 2020. gadā kopumā tiks negatīva fiskālā ietekme 128,5 miljonu eiro apmērā, proti, Latvijas pašvaldību budžetu kopumā samazinās par 80,7 miljoniem eiro (pašvaldībām papildus atņems 9,8 miljonus eiro, ko atdos Izglītības un zinātnes ministrijai, ar ko tā daļēji finansēs bērnu brīvpusdienas - it kā no valsts puses...), Rīgas pilsētas budžetu - par 38 miljoniem eiro," atzīmējis LPS pārstāvis.
"Turklāt izņemt līdzekļus no pašvaldību budžeta paredzēts arī 2021. un 2022. gadā - laikā, kad plānots īstenot jaunu nodokļu reformu, kurā akcents tiks likts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir galvenais pašvaldību ienākuma avots. Tas ir nepieņemami - palielināt fiskālo telpu uz pašvaldību rēķina," kritiku turpinājis Kaminskis, "neviens no pieminētajiem "pasākumiem" - pretēji likumam Par pašvaldībām - netika pārrunāts vai saskaņots ar pašvaldībām. Turklāt nākamgad pašvaldībām paredzēts paaugstināt izdevumus vairākās jomās: pirmsskolas pedagogu darba algas paaugstināšanai, līdzfinansējuma nodrošināšanai neattiecināmajām izmaksām ES un citu ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai utt. Tiks samazināti arī pašvaldību ienākumi no azartspēļu biznesa. Pašvaldībām draud arī dabas resursu nodokļa samazinājums."
Kaminskis izteicies, ka LPS vēl cer uz dialogu ar valdību. "Pašvaldības nepārtraukti piedāvā savu redzējumu jautājumu risināšanā, lai notiktu dialogs, lai rastu pēc iespējas labāku risinājumu mūsu iedzīvotājiem un valsts attīstībai. Daudzās jomās šis dialogs notiek un risinājumu atrod. Apmēram 2/3 no visiem piedāvājumiem, ko sniedzam valdībai un Saeimai, ir rasts saskaņojums. Ir jārod kopīgs risinājums arī nopietnos un sarežģītos jautājumos."
"Tad jau pašvaldības ir noliktas vājprātīgā situācijā, un nav ideju, ko darīt, lai kaut kas mainītos... Protams, ka mēs strādāsim ar Saeimas deputātiem, argumentēsim. Ļoti ceru, ka cilvēki sapratīs: ar viņu viedokli valdība nerēķinās, valdību neinteresē cilvēku viedoklis. Un tomēr ceru, ka iedzīvotāji būs aktīvi - kā tas ir Naukšēnos, Rūjienā, Ikšķilē, Salacgrīvā, Jaunpilī, citur... Arī Saeimas deputātiem ar viņiem ir jārēķinās," piebildis Kaminskis.
