Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) rosina sabiedrisko mediju finansējumu sasaistīt ar noteiktu iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu.
Puntulis šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijā sacīja, ka ir būtiski strādāt pie tā, lai nodrošinātu prognozējamu un stabilu finansējumu sabiedriskajiem medijiem.
Ministrs pauda, ka šāda mērķa sasniegšana, viņaprāt, iespējama vien tad, ja finansējums tiek sasaistīts ar noteiktu valsts budžeta ieņēmumu pozīciju. Viens no variantiem varētu būt sasaiste ar IKP. Apsverama varētu būt arī iespēja sabiedrisko mediju finansējuma apmēru fiksēt kā noteiktu daļu no valsts budžeta vai arī konkrēta nodokļa ieņēmumiem, viņš teica.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības aprēķini par vidējo finansējumu Eiropā liecina, ka sabiedriskajiem medijiem vidēji tiek piešķirti 0,17% no IKP. 2017.gadā Igaunijā šis līmenis sasniedza 0,16%, Latvijā - 0,1%, bet Lietuvā - 0,09%. 2017.gadā Latvijā sabiedrisko mediju budžets bija 27,74 miljoni eiro, šajā summā iekļaujoties arī reklāmas ieņēmumiem, izskanēja komisijā.
"Es gribētu vilkt paralēles ar partiju finansēšanu. Tāpat kā partijām jābūt brīvam no ietekmes, tad arī medijiem jābūt brīviem no dažādas ietekmes," sacīja Puntulis.
Ministrs aģentūrai LETA atzina, ka viņš nav finansists, tāpēc viņa viedoklis par to, kurai no ienākumu pozīcijām sabiedrisko mediju finansējums būtu "piesienams", varētu mainīties diskusijās ar finanšu speciālistiem. Taču viņš ir pārliecināts, ka citu veidu, kā nodrošināt stabilu un prognozējamu ikgadēju finansējumu sabiedriskajiem medijiem, nav.
"Ļoti labi saprotu valsts fiskālās telpas regulēšanas iespējas. Taču gribu atgādināt, ka tikmēr, kamēr valsts pietiekami nefinansēs politiskās partijas, nevarēsim runāt par brīvu no apkārtējiem apstākļiem politisko sistēmu. Tāpat ir arī ar sabiedriskajiem medijiem. Kamēr tas nebūs izdarīts, būs partiju ietekme un viļņošanās. Protams, to nevar izdarīt rīt, bet tas ir mērķis, no kura nevajadzētu atkāpties," teica politiķis.