Pasaules ekonomika slīkst "Velna izkārnījumos" jeb kā nafta kļuva par galveno ekonomikas stūrakmeni (29)

Kā raksta BBC, Dreiks zināja, ka no šīs “akmeņu eļļas” varēja iegūt vēl citus vērtīgus produktus, kā, piemēram, degvielu, tomēr tajā laikā iegūt pircēju degvielai bija īpaši sarežģīts pasākums. Dreiks urbumu veica vietā, kur glabājās nafta. Veicot aptuveni 20 metrus dziļu urbumu, nafta, kas bija zem spiediena, pati iznāca zems virspusē. Vaļi tika glābti, bet pasaule nonāca lielu pārmaiņu priekšā.

Vien dažas jūdzes uz dienvidiem un vien dažus gadus vēlāk Dreikam radās ideja, ko izveidot no naftas.

“Brīdī, kad Pensilvānijas štata Pitholā tika atrasta nafta, ciemata tuvumā nebija sastopami pat 50 cilvēki. Vien gadu vēlāk šeit dzīvoja jau 10 tūkstoši cilvēku, bija atvērtas 50 viesnīcas, kā arī štata noslogotākie pasta biroji, divas telegrāfa stacijas un daudz prieka mājas,” vēsta “New York Times”.

Atsevišķi cilvēki, pateicoties “melnajam zeltam” kļuva bagāti, tomēr ekonomika ir ļoti sarežģīta. Pithola kā viens no galvenajiem ekonomikas centriem bija vien dažus gadus, jo par to vēlāk tika aizmirsts.

Iemesls tam ir vienkāršs – naftas bums šajā vietā beidzās, taču nepieciešamība pēc degvielas turpināja nepārtraukti pieaugt. Tas arī radīja situāciju, kādā nonākusi modernā ekonomika – tā ir nesaraujami saistīta ar naftu. Tā ir kļuvusi par avotu vismaz trešajai daļai pasaules enerģētikas nozares.

Nafta savā nozīmes rangā ir svarīgāka par oglēm, un vairāk nekā divreiz svarīgāka nekā kodolenerģija, kā arī svarīgāka nekā hidroelektriskie un atjaunojamie enerģijas resursi kopā ņemti. Nafta un gāze nodrošina aptuveni ceturto daļu elektrības padeves, kā arī izejmateriālus pārliecinoši lielākajai daļai plastmasas izstrādājumu.

Vēl ir arī transports

Evins Dreiks reiz jautāja, kurš gan pirks degvielu. Atbilde sekoja jau nākamajā gadsimtā, kad aktīvi tika izmantoti dažādi dzinēji rūpnīcās, kā arī dažāda veida automašīnas, kuģi, lidmašīnas, kā arī cita veida līdzekļi, kas palīdz pārvietoties cilvēkiem, gan arī pārvietot kaut ko lielāku. Ne velti naftas nozīme ir kļuvusi neatsverama, un faktiski galvenā cena pasaulē ir tieši naftas cena.

1973. gadā dažas arābu valstis noteica embargo dažām bagātākajām valstīm – tas naftas cenām lika palielināties pat četras reizes – no trīs līdz 12 dolāriem par barelu vien pusgada laikā.

Tas uzreiz radīja globālu ekonomisko lejupslīdi. Ekonomisti ievēroja, ka brīžos, kad naftas cenas sasniedza zināmu virsotni, tā sākās ekonomikas lejupslīde – tā tas notika 1978., 1990. un 2001. gadā. Atsevišķi ekonomisti uzskata, ka tieši augstās naftas cenas bija viens no katalizatoriem, kas izraisīja arī 2008. gada krīzi. Tiesa, par šīs krīzes galveno vaininieku iepriekš nosaukts banku sektors.

Kāpēc gan mēs kļuvām tik atkarīgi no naftas?

Skatoties vēsturē, ir nepieciešams pievērst uzmanību 1911. gadam un Vinstonam Čērčilam, kurš tajā laikā bija britu Karaliskās armijas vadītājs. Viens no viņa pirmajiem lēmumiem bija pieņemt Vācijas impērijas izaicinājumu, ieviest flotē jaunus un modernus karakuģus, kurus varētu darbināt gan ar drošajām un pārbaudītajām Velsas oglēm, gan ar naftu no tālās Persijas (mūsdienu Irānas).

Lai gan naftai bija daudz skeptiķi, taču jau drīz nācās secināt, ka ar naftas produktiem darbināmie karakuģi ātrumu uzņem daudz ātrāk un notur daudz augstāku ātrumu – ir nepieciešams mazāks skaits cilvēku, kuriem atbildēt par enerģijas avotu, kā arī – radās daudz vairāk vietas, kur izvietot ieročus un munīciju. Līdz ar to militāristi secināja – nafta bija daudz labāka nekā ogles.

Čērčila “liktenīgais lēmums” 1912. gada aprīlī jau atspoguļoja to pašu loģiku, kas valda globālajā politikā šodien – Čērčils atzina naftu par stabilu un uzticamu enerģijas avotu, kas ir nepieciešams Lielbritānijai. Drīz pēc tam Lielbritānija nopirka akciju kontrolpaketi britu – persiešu naftas uzņēmumā, kas bija enerģētikas milža BP priekštecis.

Valstis, kuras atrada naftu, varēja lepoties ar lielu potenciālu nākotnē – tā, piemēram, Saūda Arābija kļuva par vienu no bagātākajām valstīm uz planētas, un valstij piederošā naftas kompānija “Saudi Aramco” ir daudz vērtīgāka nekā “Apple”, “Google” vai “Amazon”.

Šis uzņēmums darbojas 28 dažādās vietās visā pasaulē un nodarbina aptuveni 80 tūkstošus cilvēku. Tomēr Saūda Arābijas ekonomika ir izveidojusies ļoti sarežģīta, taču tā ir pašpietiekama – gluži kā Vācijā vai Japānā. Ekonomisti to salīdzina ar Pitholu 19. gadsimta otrajā pusē.

Tomēr citās ekonomikās, kas ir atkarīgas no naftas cenām, ekonomikas sistēma ir citādāka – Irāna, Irāka, Venecuēla un Nigērija ir bagātas ar naftu, tomēr tās ļoti regulāri saskaras ar ekonomikas problēmām. Ekonomisti to sauc par “naftas lāstu”.

Sešdesmito gadu Venecuēlas naftas ministrs Huans Pablo Peress Alfonso par naftu izteicās ļoti spilgti.

“Tā [nafta] ir velna izkārnījumi. Mēs slīkstam velna izkārnījumos,” 1975. gadā paziņoja Peress Alonso.

Ja valsts eksportē naftu, tas palielina valūtas vērtību. Tomēr, tā kā naftas pārstrāde ir ļoti dārga, valsts nevar atļauties ražot neko citu - valstī ir ļoti sarežģīti attīstīt kvalitatīvas ražošanas vai sarežģītas pakalpojumu industrijas.

Jau vēsturiski daudzi politiķi ir mēģinājuši monopolizēt viņu valsts naftas rezerves sev un saviem sabiedrotajiem. Šeit runa ir par pasakainiem naudas līdzekļiem – daudzas ekonomikas, pat neraugoties uz naftas resursiem ir visai trauslas.

Tomēr cilvēce cer, ka kādu dienu tiks atrasts jauns enerģijas avots, kas spēs aizstāt naftu. Viens no variantiem ir baterijas, tomēr tās pašlaik nav pietiekami efektīvas. Pirmkārt, transportlīdzeklim enerģijas avots ir jāved sev līdzi, otrkārt – kilogramā degvielas ir tikpat enerģijas, cik 60 kilogramos bateriju. Turklāt, tukšās baterijas ir nepieciešams kaut kur utilizēt, kas rada jau nākamo sarežģījumu, jo pat tukšas baterijas sver tikpat, cik pilnas.

Tomēr kompānijai “Tesla” ir izdevies radīt izrāvienu elektromobiļu izstrādē – elektromobiļi sāk ieņemt arvien nozīmīgāku lomu, tomēr ar elektrolidmašīnām pagaidām nevienam nav izdevies radīt nopietnu izrāvienu.

Cilvēce meklē jaunus enerģijas avotus, kas būtu gan videi, gan maciņam draudzīgāki. Tomēr pagaidām reālas alternatīvas pie apvāršņa nav, un sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā arī nebūs. Kā norāda BBC – izskatās, ka mēs joprojām slīkstam “Velna izkārnījumos” un turpināsim to darīt vēl kādu laiku.