Satversmes tiesai katrā lietā būtu jāraugās, kur parādās cilvēka cieņas jautājums, jo tā ir būtība mūsu valstī - nodrošināt katram cilvēka cienīgu dzīvi un brīvības īstenošanu, un pašvaldību jautājums ir tikai viens no mehānismiem, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Proti, nevajag skatīties uz pašvaldībām kā uz mērķi, sacīja ST priekšsēdētāja. "Nē, mērķis ir cilvēks un pašvaldības to nodrošina. Un šādā veidā ir jāpieiet pašvaldību jautājumiem," viņa norādīja.
Ziemele uzsvēra, ka nešaubīgi pašvaldības princips ir Satversmes ietvarā, lai arī to varbūt tiešā tekstā nevar izlasīt.
Ziemele vēlētos, lai visi saprot, ka visām pārmaiņām jābūt vērstām uz to, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu labāk, lai viņš varētu īstenot savas tiesības un justos aizsargāts vidē, kurā atrodas.
"Tāpēc arī pašvaldības ir būtiskas," viņa norādīja, vienlaikus uzsverot, ka, protams, valstij ir jāskatās valsts līmenī, lai tā kopumā attīstītos, jo tādā gadījumā labi būtu visiem.
Pareizais līdzsvars starp nacionālo un pašvaldības līmeni ir ļoti svarīgs katram iedzīvotājam, viņa uzsvēra.
Vaicāta, vai šobrīd var pateikt, ka reģionālajai reformai ir būtiskas šīs cilvēciskās vērtības, ST priekšsēdētāja norādīja, ka tas tiks vērtēts.
Vienlaikus viņa atzina, ka ST arī šajā jautājumā ir izveidota prakse, atgādinot, ka tiesa jau iepriekš vērtējusi reģionālo reformu un ir 2009.gada nolēmums.
"Es gribētu cerēt un man ir arī zināma pārliecība, ka gan ministrs, gan arī pašvaldības, protams, ieskatās Satversmes tiesas spriedumā, kādi ir galvenie punkti, pie kuriem būtu jāpieturas," viņa sacīja.
Kā vēstīts, neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāvusi ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Ozolnieku novada domes deputāti ceturtdien plāno lemt, vai pilnvarot pašvaldības administrāciju vērsties ST saistībā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu.
Kā aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA), pašvaldība plāno lūgt tiesu izvērtēt, vai, rīkojot jauno reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav pārkāpusi kādas normas un procedūras.
Sabiedriskajā apspriedē par plānoto teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies 9% iedzīvotāju, lielākajai daļai iestājoties pret to, kā arī paužot bažas par iespējamu nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību, sociālo pakalpojumu groza samazināšanos un citiem jautājumiem.
Arī Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties ST, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, norādījis Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).
"Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam," sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. "Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem," viņš teica.
