Igaunijas policija sāk eksperimentu ātruma pārsniedzēju audzināšanai
Braucēji naudas sodu neuztver nopietni

Igaunijas Ceļu policisti darbā

FOTO: Reuters/ScanPix

Igaunijas policija no ceturtdienas sāk jaunu eksperimentu bezrūpīgu atļautā braukšanas ātruma pārsniedzēju audzināšanai, raksta avīze "Postimees".

Atklājot, ka autovadītāji nedz pašu ātruma pārsniegšanu, nedz par to paredzētos naudassodus vairs neuztver īpaši nopietni, policija dos pārkāpējiem iespēju izvēlēties, no kā viņiem vairāk žēl šķirties - no naudas vai no laika.

Naudassoda vietā ātruma pārsniedzēji varēs ilgāku vai īsāku laiku "pastāvēt ceļmalā, lai nomierinātos". Atkarībā no pārkāpuma smaguma autovadītāji par to "samaksās" ar 45 vai 60 minūtēm sava laika.

Kā liecina speciālistu veikts pētījums, šoferi pat neapzinās, cik bīstamas sekas var būt ātruma pārsniegšanai, bet par to noteiktos naudassodus uztver apmēram tāpat kā parastus rēķinus, kas vienkārši jānomaksā.

"Ātrums ir izšķirošs faktors, kas nosaka [avārijas] seku bīstamību un var kļūt par nāves iemeslu. (..) No vienas puses, autovadītāji ātruma pārsniegšanu vispār neuzskata par problēmu. Tajā pašā laikā viņi neapzinās, kādu risku rada ātruma pārsniegšana par desmit kilometriem stundā, un nezina, par cik tādā gadījumā pagarinās bremzēšanas ceļš," izteicies Policijas un robežapsardzes departmenta padomnieks inovāciju jautājumos Elari Kazemetss, kas savulaik astoņus gadus vadījis Igaunijas Ceļu policiju.

Pēc viņa teiktā, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad satiksmes avāriju upuru skaits gadā sniedzās simtos, panākts būtisks progress un šis rādītājs samazinājies līdz 40-60, taču pēdējo gadu laikā situācija faktiski nemainās, un tas liecina, ka ierastās metodes vairs nepalīdz.

"Tā radās ideja, ka uz šo situāciju derētu paraudzīties no otras puses. Aizdomājāmies, kā mainīt cilvēku uzvedību uz ceļiem, izmantojot pieeju, kas būtu orientēta uz pašu cilvēku," piebildis Kazemetss.

Šai nolūkā vairāk nekā pusgada garumā aptaujāti Igaunijas autovadītāji un meklēti jauni risinājumi, pie kuriem strādājusi inovāciju komanda, kurā iekļauti Policijas un robežapsardzes departamenta, Iekšlietu ministrijas un Autoceļu departamenta pārstāvji.

Estonian police officer Aimar Luik measures car speed in Parnu, Estonia October 30, 2018. Picture taken October 30, 2018. REUTERS/Ints Kalnins

FOTO: Reuters/ScanPix

"Mēs neaplūkojām ārkārtējus gadījumus, iesīkstējušus ātruma pārsniedzējus. Mūs interesēja visparastākie igauņu autovadītāji, ģimenes cilvēki," stāstījusi Iekšlietu ministrijas Stratēģijas nodaļas padomniece inovāciju jautājumos Laura Ābena.

Pēc Kazemetsa teiktā aptaujās atklājusies interesanta tendence.

Daudzi respondenti atzinuši, ka naudassodu vairs neuztver kā sodu, un īpaši tas sakāms par fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem - šādu naudassodu cilvēki uzlūko kā parastu rēķinu, ko saņem pa pastu līdzīgi telefona rēķinam.

Intervētājus pārsteidzis arī apstāklis, ka daudzi aptaujātie paši sevi uzskata par likumpaklausīgiem pilsoņiem un kārtīgiem satiksmes dalībniekiem.

"Tālākajā intervijas gaitā noskaidrojās, ka viņi tiešām reti saņem sodus un policija viņus aptur reti, tajā pašā laikā viņi apgalvoja, ka ātruma pārsniegšanu par pieciem vai desmit kilometriem pilsētas robežās neuzskata ne par ko sliktu, bet uz šosejas ātrumu vispār varot pārsniegt pat par 20 kilometriem," atzinusi inovāciju komandas projektu vadītāja Helelīna Tammsāre.

Pēc viņas sacītā, cilvēki neuzskata sevi par pārkāpējiem tad, ja tā dara visi, - viņi domā, ka rīkojas atbilstoši sociālajām normām, un ļaujas straumei.

Kā secinājusi Ābena, tātad ar šo straumi arī būtu jāstrādā. Vienlaikus viņa atzinusi, ka ārzemēs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā, igauņu autovadītāji izturas citādi un ātri pielāgojas vietējiem noteikumiem, bet savā zemē ātrumu pārsniegt nevairās.

Aptaujās atklājies, kas cilvēkus kaitina vairāk par naudassodiem, - tas ir laiks, ko nākas zaudēt, aizpildot policijas protokolus, un arī neērtības sajūta, ka viņus varētu ieraudzīt kāds paziņa.

Tā arī radusies ideja par "pastāvēšanu ceļmalā un nomierināšanos", kuras iedarbīgumu policija pētīs tuvāko nedēļu laikā, bet vēlāk vērtēs, kā to izmantot profilakses darbā.

Izvēles iespēja tiks dota tikai tiem šoferiem, kuri līdz tam nav pieķerti ātruma pārsniegšanā. Tie autovadītāji, kas pārsnieguši atļauto ātrumu ne vairāk kā par 20 kilometriem stundā, savu rīcību ceļmalā varēs pārdomāt 45 minūtes, savukārt ja ātrums būs pārsniegts par 21-40 kilometriem stundā, - 60 minūtes. Šāds laiks izraudzīts, balstoties uz aptaujās paustajiem viedokļiem, - tā, lai sods būtu sajūtams, bet "nepārsniegtu sāpju slieksni", pastāstījis Kazemetss.

Vēl nopietnākiem pārkāpējiem izvēles nebūs - viņiem jārēķinās ar naudassodu un administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu.

Kā izteikusies Tammsāre, kopumā speciālistu komandai nācies secināt, ka sabiedrības acīs autosatiksme ir joma, kurā policija nepamatoti iejaucas cilvēku ikdienā, bet naudassodi bieži tiek uzlūkoti kā ņirgāšanās par šoferiem. "Sabiedrībai it kā liekas pieņemams tas fakts, ka ik gadus satiksmes negadījumos iet bojā gandrīz 50 cilvēki un 1500 gūst savainojumus, un ikviens no mums var kļūt par daļu no šīs statistikas," viņa piebildusi.

Iespējams, tiks apsvērtas arī citas neierastas pārkāpēju disciplinēšanas metodes, piemēram īpaši luksofori, kuros iedegtos sarkanā gaisma, kolīdz kaut viens autovadītājs pārsniegtu atļauto ātrumu. Līdz ar to nāktos apstāties visiem satiksmes dalībniekiem un viņi tiktu informēti, ka tā noticis pārkāpēja vainas dēļ. Šobrīd Tallinā viens tāds luksofors ir, bet tas nav aprīkots ar ekrānu papildu informācijai.

Domāts arī par to, lai nākotnē paziņojumi par fotoradara fiksētu pārkāpumu būtu rakstīti vieglāk uztveramā formā. Šobrīd uz kvītīm lasāms juridisks teksts, kurā cilvēks neiedziļinās, bet turpmāk šo vēstījumu iecerēts pasniegt saprotamākā valodā, juridisko pamatojumu iespiežot zemāk un sīkākiem burtiem. Kā liecina Lielbritānijas pieredze, šādi mainot soda kvīšu formu, izdevies panākt lielāku atsaucību ne tikai soda naudu nomaksā, bet arī ātruma ievērošanā.

Uz augšu