Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) piedāvājumam sākt diskusiju par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu, norādīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga stāstīja, ka vietām jau izmēģina šādu dalīto modeli, tomēr viņu uztrauc, kā tas sasaistās ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, ka bērnam pirmsskolas izglītības iestādē jābūt pedagoga uzraudzībā.
"Kā šāds uzstādījums sasaistās ar apstiprinātajām pirmsskolas vadlīnijām, kurā audzēkņu izglītība ir integrēta visas dienas garumā un nedala pieskatīšanu un mācību procesu," bažas pauda Vanaga.
Viņa sacīja, ka uztraucas arī par drošības aspektu, paužot, ka "zināšanu līmenis auklītēm un audzinātājām ir atšķirīgs". "Auklīte nekādā ziņā nav mazāk cienīga būt ar bērniem, bet šeit ir jautājums par to, ko paredz pirmsskolu vadlīnijas, proti, pedagogu ciešāku sasaisti ar vecākiem. Ja neskaita vecāku sapulces, kad pedagogs, lai satiek bērnu vecākus, ja no rīta viņi nodod bērnus vienai auklītei, bet vakarā bērnus paņem jau no citas auklītes," sprieda arodbiedrības priekšsēdētāja.
Tāpat Vanaga aicināja ņemt vērā to, kāda ir auklīšu mainība pie esošās darba samaksas. Vanagu arī uztrauc, kā tas psiholoģiski ietekmē bērnus un ko vecāki domā par šo ministres "provokatīvo piedāvājumu".
"Ar šādu modeli bērns vairs nav centrā, bērns tiek aizmirsts," pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.
Vanaga neizslēdz, ka, piemēram, ieviešot modeli "divi + viens" (divas auklītes un viens pedagogs), vētu nodrošināt darba samaksas paaugstināšanu, tomēr viņu uztrauc, kā tas ilgtermiņā ietekmētu bērna individuālo izaugsmi. LIZDA ir lūgusi pašvaldībām, kur šāds modelis jau tiek izmēģināts, sniegt informāciju par bērnudārzu pedagogu vidējo slodzi un darba samaksu, lai saprastu, kā tas ietekmē pedagogu atalgojumu.
Vienlaikus Vanaga pauda viedokli, ka šis modelis "divi + viens" tiek ieviests brīvo vakanču, kā arī nepietiekama finansējuma pedagogu darba samaksai dēļ.
Tāpat Vanaga atgādināja, ka bērnudārzā atbildību par bērniem uzņemas pedagogs un iestādes vadītājs, vaicājot, kas notiek gadījumā, ja ar bērniem kas atgadās, kamēr tos pieskata auklīte.
Kā ziņots, Šuplinska trešdien Latvijas Radio paziņoja, ka vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos.
Viņa pauda viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām "ir sarežģītāks" nekā pirmsskolas pedagogam.
Kā uzsvēra ministre, viņa nenoliedz, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste "nav tik aktīva".
Tāpēc ministre vēlas sākt diskusiju par "provokatīvu piedāvājumu", proti, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu. "Piedāvāju neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse - pieskatīšanas darbs," sacīja Šuplinska.
Vaicāta, kā tas ietekmēs pedagogu atalgojumu, viņa atbildēja, ka "tur uzreiz ir jautājums" un uzstāja, ka vēlas diskusiju par šādu piedāvājumu.
Viņa minēja, ka, tiekoties ar pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem, pozitīvu piemēru rādījis Cēsu novads.
