Darbinieku labsajūta – nepieciešamība cīņā par talantiem

FOTO: Publicitātes foto

2019. gada "IF Apdrošināšana" veiktais pētījums atklāja, ka 55% darbinieku ir gatavi doties prom no esošās darba vietas, lai strādātu tādā, kas vairāk atbilstu, viņuprāt, normālas darba vietas iezīmēm. Savukārt, 57% uzsvēra, ka darba devējam būtu nepieciešams uzlabot tieši darbinieku labsajūtu.

Tas, kādu darba vietu vēlētos redzēt darbinieks, varam aplūkot caur plaši zināmo Maslova vajadzību piramīdu. Ikvienam indivīdam piemīt vajadzības – sākot no izdzīvošanai primāri nepieciešamajām līdz garīgajām un pašrealizācijas vajadzībām. Liela daļa no tām ir cieši saistītas ar darba vidi.

Mūsdienu prasīgajos darba apstākļos, kur kvalificētu un pašmotivētu darbinieku trūkums un to iesaistes veicināšana ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem biznesa izaicinājumiem, tieši darbs pie Maslova piramīdā augstāko darbinieku vajadzību sasniegšanas ir izšķirošs faktors talantu piesaistīšanai un noturēšanai.

Pie kurām darbinieku vajadzībām darba devējam jāstrādā, lai spētu būt gan konkurētspējīgs darba tirgū, gan radītu vidi produktīvam darbam, paskatīsimies no Maslova vajadzību piramīdas un darbinieku labsajūtas metodoloģijas prizmas.

Fiziskā labsajūta sevī ietver darba vides un paša cilvēka fizisko pusi – sākot no darba telpām līdz uzturam un fiziskajai veselībai. Primāri šajā labsajūtas dimensijā tiek apmierinātas darbinieka fiziskās un drošības vajadzības.

Pirmkārt, tā ir pati fiziskā vide – darba telpas, iekārtojums, mēbeles, mikroklimata un apgaismojuma apstākļi. Ne vien darbinieku veselībai, bet arī produktivitātei nozīmīga ir atbilstoša darba ergonomika – tā atļauj veikt procesus ērtāk un efektīvāk. Tā, piemēram, Lesteras universitātes veiktajā pētījumā atklājās, ka pēc gada stāvgaldu lietošanas 43% no darbiniekiem bija kļuvušu produktīvāki. Nemainīgi stāvošs darbs rada lielu slodzi kājām, tāpēc šobrīd pareizākā metode ir darba ergonomika ar mainīgā augstuma darba galdas virsmu ko darbinieks pats spēj noregulēt nepieciešamā augstumā.

Otrkārt, tā ir paša cilvēka fiziskā veselība un labsajūta, kas cieši saistīta ar kvalitatīvu un pārdomātu uzturu un fiziskām aktivitātēm, kas īpaši biroja darbiniekiem ir nepietiekamas. Pētījumi pierādījuši ciešu saistību veselīgiem ieradumiem ne vien ar samazinātu slimības dienu skaitu, bet arī labākām kognitīvajām spējām, stresa līmeņa pazemināšanos un labākiem mācīšanās rezultātiem.

Materiālā labsajūta

Darba un ikdienas dzīves kontekstā ne mazāk svarīgs ir finansiālais aspekts. Pēc 2019. gada "If Apdrošināšanas" veiktā pētījuma datiem labāks atalgojums ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ darbinieks būtu gatavs mainīt darba vietu.

Lai gan daudzos viedokļos saskaramies ar tēzi, ka nauda nav labs motivators, būtiski ņemt vērā – kamēr darbinieks nejutīsies pietiekami stabils savās finansēs un nejutīs, ka viņš tiek godīgi atalgots, darba algas apmērs būs ļoti būtisks kritērijs darba vietas izvēlei.

Materiālajai dimensijai ir būtiska sakarība gan ar darbinieku pamatvajadzību nodrošināšanu un drošības sajūtu, gan iespēju realizēt sev atbilstošu sociālo statusu.

Sociālā labsajūta ietver sevī attiecības darba kolektīvā un piederības sajūtu.

Psiholoģiskā drošība un uzticēšanās komandas ietvaros ir viena no būtiskākajām atslēgām, kuru savos darba efektivitātes pētījumos atzinusi "Google". Šajā aspektā Latvijas uzņēmumos ir vieta izaugsmei – 2019. gadā "Kantar" veiktajā pētījumā atklāts, ka 35% darbinieku saskaras ar problemātiskām attiecībām ar vadītāju, savukārt, 27% respondentu sadarbību kolēģu starpā vērtē kā vāju.

Gadījumos, kad darbinieks izjūt piederību organizācijai, pastāv 5 reizes lielāka iespēja, ka viņš parādīs arī labāko darba sniegumu, salīdzinājumā ar tiem kolēģiem, kuri piederību neizjūt.6 Tādēļ vērts apdomāt, kāda darba kultūra valda Tavā uzņēmumā – vai tā atbalsta dažādību un vairo uz sadarbību vērstas kolēģu attiecības.

Garīgā labsajūta ietver sevī tādas dimensijas kā psiholoemocionālā veselība, pašizaugsme, darba mērķis un garīgums.

Skatoties uz Masova vajadzību piramīdu, tad šī darbinieku labsajūtas dimensija ir piramīdas augstākā daļa–bieži vien tas ir noteicošais faktors tam, vai darbinieks šo darba devēju izvēlēsies kā savu ilgtermiņa darba vietu, un kāds būs viņa sniegums, pēc tam, kad apmierinātas primārās vajadzības.

Personāla atlases uzņēmuma "CareerBuilder" veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse darbinieku jūtas izdeguši. Katrs trešais darbinieks, kurš saskaras ar paaugstinātu stresa līmeni darba vietā, nav apmierināts ar esošo darbu. Savukārt, gandrīz trešā daļa darbinieku izjūt nepārejošu noguruma sajūtu, kas var kritiski ietekmēt darba produktivitāti. Šādi darbinieki nespēs attīstīt savu potenciālu un radošumu.

Pašā Maslova piramīdas augšā ir indivīda pašrealizācija – profesionālā skatījumā tā ir iespēja personiskajai izaugsmei, darba jēga, radošums un spēja ietekmēt procesus, kas tieši saistīta arī ar darbinieka sniegumu. "Deloitte" 2019. gada “Global Human Capital Trends” pētījuma ietvaros noskaidroja, ka vienīgi 43% darbinieku ir pārliecināti, ka darba devējs nodrošina viņiem saistošas izaugsmes iespējas, savukārt, vienīgi 53% darbinieku atzinuši, ka viņu pārstāvētā organizācija nodrošina jēgpilnu darbu.

Ja vēlamies, lai darbinieki redzētu savu pienesumu organizācijai un vēlētos sniegt savu ieguldījumu ilgtermiņā, darba dēvējam jābūt spējīgam nodrošināt labsajūtas vidi. Šādu vidi var veidot ar modernām tehnoloģijām un tādām virtuālām platformām kā "Virginpulse.com", "Efectio.com" vai "Weltok.com".

Maslova piramīdas augstākā – pāsaktualizēšanās vajadzība atšķiras no citām – ja pārējās vajadzības apmierinot, tās “pāriet” (piemēram, cilvēks paēd, izguļas, saņem cieņu no citu cilvēku puses), tad pašaktualizēšanās ir nebeidzams process, kuram kopīgi jāseko gan darbiniekam, gan darba devējam.

Vai Tu savā uzņēmumā domā par visām darbinieku labsajūtas dimensijām? Labsajūtas pasākumu veidošanā ir vērts iesaistīt pašus darbiniekus, lai uzzinātu komandas prioritātes un vēlmes. Padomā, ko savu darbinieku labsajūtas veicināšanā iespējams sākt darīt vēl šogad.

Raksts tapis sadarbībā ar 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādi un konferenci “RIGA COMM”. Izstāde un konferences “RIGA COMM 2019” norisināsies Starptautisko izstāžu centrā Ķīpsalā 10. un 11. oktobrī. Vairāk par personāla vadības aktualitātēm un vērtīgiem atbalsta rīkiem uzzini RIGA COMM ietvaros!

Uz augšu