Ekonomists: Kreditēšanā būtiskas pārmaiņas tuvākajos mēnešos nav gaidāmas

"Kreditēšanas cikls pašlaik ir augšupejošs, tomēr nav pietiekams attīstībai. Kredītresursi ir pieejami un to izmaksas ir zemas, tomēr vairāk nekā četrus miljardus eiro lielie banku brīvo līdzekļu atlikumi centrālajā bankā nenonāk apritē, lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju un stimulētu iekšzemes pieprasījumu. Pašreizējā pasaules ekonomikas nenoteiktības posmā tas gan ir saprotams un tuvākajos mēnešos būtiskas pārmaiņas kreditēšanā, visticamāk, vēl nenotiks, tomēr nākotnē gribētos redzēt kreditēšanas dinamiskāku attīstību," pauž Purviņš.

Viņš arī atzīmē, ka tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai ārējā pieprasījuma sarukuma un ekonomikas bremzēšanās periodā iespēja saņemt banku kredītus gan produktīvu investīciju veikšanai, gan apgrozāmo līdzekļu finansēšanai īsāka termiņa naudas plūsmu veicināšanai ir nenovērtējami svarīga. Iekšzemes pieprasījuma stimulēšanā nozīmīga ir arī mājokļa un patēriņa kreditēšanas pieejamība.

Tāpat Purviņš atgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz eirozonas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas rādītājiem, septembrī pieņēma vairākus uz eirozonas tautsaimniecības izaugsmes atbalstu, tostarp kreditēšanas aktivizēšanu vērstus lēmumus. "Vai šie jaunie atbalsta pasākumi stimulēs arī Latvijas ekonomiku, vērtēsim turpmāk, tomēr līdz šim kopumā atbalstošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas Latvijā nav pilnībā izmantotas, banku kreditēšanai attīstoties gausi," atzīst Purviņš.

Pēc viņa minētā, kredītu atlikuma ikmēneša pārmaiņas ir svārstīgas un iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājas zems, tostarp augustā bija pieaugums par 2%. Stagnē arī no jauna izsniegto kredītu apmēts - augustā tas būtiski atpalika gan no šā gada jūlija, gan pērnā gada augusta rādītāja, un arī gada astoņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 4,2% mazāk nekā pirms gada.

Augustā iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0,5%, bet kredītu gada pieauguma temps saruka par 0,2 procentpunktiem, mēreni augot nefinanšu uzņēmumu un gandrīz nemainoties mājsaimniecību kredītportfelim. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps samazinājās līdz 3,5%, bet mājsaimniecībām izsniegto - līdz 0,8%. Savukārt jaunie kredīti nefinanšu uzņēmumiem augustā izsniegti par 45,7% mazāk nekā jūlijā un par 44,3% mazāk nekā 2018.gada augustā, kamēr mājsaimniecībām attiecīgi par 7% un 18,3% mazāk.

Tāpat Purviņš norāda, ka iekšzemes noguldījumu kāpums augustā formāli sasniedza 1,6%. Tomēr augustā no Noguldījumu garantiju fonda kontos citās bankās tika ieskatīta garantētā atlīdzība apturētās "PNB bankas" noguldītājiem. Izslēdzot tās īslaicīgo ietekmi uz statistikas datiem, noguldījumu mēneša kāpums saglabājās tuvu 1%.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada augusta beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 12,046 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 12,76 miljardi eiro.