Dokumentālās filmas “Ļeņingradas simfonija” īpašais seanss - 7. oktobrī kinoteātrī Splendid Palace.

Pēc filmas būs arī kinokritiķes Dairas Āboliņas, mūzikas žurnālistes un muzikoloģes, Latvijas Radio “Klasika” vadītājas  Gundas Vaivodes saruna ar diriģentu Normundu Šnē par mūziku kino un Šostakoviča fenomenu.

Vācu režisora Kristiāna Freja dokudrāmas sižetiskais stāsts ir par "Ļeņingradas simfoniju" 1941. gada septembrī, kad vācu vērmahts ielencis Ļeņingradu un sākti uzlidojumi ar nolūku iznīcināt tās divus miljonus iedzīvotāju. Dažu nedēļu laikā pilsēta kļūst par īstu elli, kurā valda bads, aukstums un nāve. Šīs traģēdijas uzticams hronists ir Ļeņingradas radio. Antifašistiskais imigrants no Austrijas Fricis Fukss ik dienas ir ēterā ar savu propagandas raidījumu "Runā Ļeņingrada". Viņš intervē vācu karagūstekņus, kuri nu ir liecinieki blokādei no pilsētas iekšienes – bezpalīdzīgi un to pašu cilvēku varā, kurus tiecās iznīcināt.

Tieši šajā drūmajā laikā Ļeņingradas diriģents Karls Eliasbergs saņem nenoraidāmu uzdevumu līdz ar dažiem dzīviem palikušajiem Ļeņingradas Radio mūziķiem iestudēt Dmitrija Šostakoviča 7. simfoniju – ārkārtīgi sarežģītu kompozīciju, kas veltīta Ļeņingradas cīņai par eksistenci.

Par spīti visiem šķēršļiem orķestris paveic neiespējamo: īsu brīdi 1942. gada vasarā karš tiek novirzīts sāņus, bet "Ļeņingradas simfonijas" akordi plūst cauri pilsētai, sasniedzot pat vācu frontes līniju.

Filmas video rullītis.

Ļeņingradas simfonija from Mistrus Media on Vimeo.

Filmu, reizē ar spēlfilmas daļu, veido arī sarunas ar Šostakoviča mūzikas pētniekiem, Šostakoviča tuviniekiem, mūsdienu Latvijas diriģentiem, filmā piedalās arī Latvijas vadošo orķestru mūziķi.

Šostakoviča 7. simfonija ir viena no diskutablākajam tai piešķirtās vēsturiskuma dimensijas dēļ, un itin bieži dažādas varas to gribējušas izmantot propagandas nolūkiem. Šostakovičs gan pats teica, ka tā nav nekāda batāliju mūzika, un pamatoti var uzskatīt, ka tā ir viņa paša iekšējās pasaules psiholoģiskā stāvokļa atspoguļojums.

“Skaidrs, ka šī ir kara simfonija – 100% kara laika mūzika. To var ļoti just katrā taktī: tur ir gan traģika, gan dramatisms, pat sarkasms, tur ir arī vientulība un ārkārtīgi lielas skumjas. Šī mūzikas ir ļoti no šā laika un konteksta. Bet tas tomēr ir ļoti problemātiski – saistīt to ar vienu konkrētu sižetu. Domāju, ka tas sižets ir plašāks un varbūt pat apgrieztāks tam, ko tā laika padomju varas iestādes gribētu saskatīt un dzirdēt,” filmā stāsta diriģents Andris Poga.

Latviešu diriģenti pasaulē ir vieni no nozīmīgākajiem Šostakoviča interpretiem, tādēļ arī filmas īpašajā seansā pēc filmas būs saruna ar Normundu Šnē, kurš ir arī viens no filmas varoņiem. “Ir diezgan grūti prognozēt, kas notiks tālāk ar Šostakoviča mūziku, jo arvien mazāk paliek cilvēku, kas tiešām saprot šo laiku. Jo nez vai daudz ir mūzikas vēsturē tāda pārdzīvota un uzrakstīta materiāla, kas ir tik ļoti saistīts ar šo laikmetu, ar laikmeta iespējām un ierobežojumiem, ar politisko situāciju, ar režīmu, kurš tur bija tuvumā un kurš veidoja un ļoti izmainīja šo cilvēku kaut kādā brīdī. Es par to varu tikai nojaust," tā filmā  stāsta diriģents Normunds Šnē.

Mūzikas  dokumentālās filmas ir arvien populārāks dokumentālā kino žanrs, kura akcentēšanai pievērsušies pasaules lielākie dokumentālo filmu festivāli. Pagājušā gada nogalē Ziemeļvalstu dienās Lībekā filma “Ļeņingradas simfonija” tika prezentēta kā veiksmīgs Eiropas kopprodukcijas projekts. No Latvijas puses filmas veidošanās iesaistījās producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena, muzikoloģe Gunda Vaivode, režisore Daina Rašenbauma, perkusionists, orķestra koordinators Edgars Saksons, diriģenti Andris Poga un Normunds Šnē. Sadarbība ar “Gebrueder Beetz” sākās Rīgā, Baltijas dokumentālo filmu foruma laikā, filma jau izrādīta festivālos Vācijā un piedzīvojusi televīzijas pirmizrādi Vācijas un Francijas televīzijas kanālā "Arte".