Austiņu vēsture un portatīvās skaņas aizsākumi (4)

Pirmās austiņas nebija nedz ērtas nedz glītas kā mūsdienās, turklāt tās spēja atskaņot vien vārgu monofonisku skaņu, tomēr tieši šis neveiklais sākums bruģēja tālāku ceļu līdz modernajām un smalkajām bezvadu austiņām, piemēram, augsto tehnoloģiju pašā zenītā nupat kā prezentētajām Huawei "FreeBuds 3" austiņām. Tomēr sāksim no paša sākuma.

Uz pleciem nēsājamas austiņas

1878. gadā tika likti pamati pirmajam elektrodinamiskajam skaļrunim. Daudz laika nevajadzēja, lai cilvēki saprastu, ka viena cilvēka bauda, klausoties mūziku, var būt cita cilvēka mokas. Tieši tāpēc ātri vien tehnoloģijas attīstījās un radās skaļruņi personīgajai lietošanai. Proti, tāds skaļrunis, ko indivīds var lietot atsevišķā istabā, netraucējot citus, izrādījās ļoti praktiska un iedvesmojoša lieta, tāpēc jau 19. gadsimta beigās radās pirmās austiņas, kad uzņēmums "Electrophone" radīja pie ausīm pieliekamus skaļruņus, kas mūziku no operas nama nogādāja līdz maksātspējīgo klientu ausīm. Tiesa, šāda veida "austiņas" nebija uzliekamas uz galvas, jo svēra vairāk nekā 4 kilogramus, tāpēc tās balstījās uz klausītāja pleciem.

Mums pazīstamo austiņu aizsākumi

Pirmās austiņas, kas ir līdzīgas modernajām austiņām, izgudroja amerikāņu izgudrotājs Nataniels Boldvins, kurš tās radīja savā virtuvē un vēlāk pārdeva tās ASV jūras spēku flotei. Tās relatīvi ērti balstījās uz galvas un bija mūsdienu lielo austiņu formā. Skaņa bija monofoniska, tomēr pietiekoši laba. Tiesa, Boldvins, neticot, ka viņa izgudrojums ir pietiekami vērtīgs, atteicās to patentēt, kas vēlāk noveda viņu līdz finansiālajam kraham, jo daudzi citi inženieri veikli radīja līdzīga veida ierīces.

Dinamiskās austiņas un stereo uzlabo skaņas kvalitāti

Nākamais lielais izgudrojums tika veikts Vācijā. 1924. gadā inženieris Eižens Beiers Berlīnē atklāja uzņēmumu “Elektrotechnische Fabrik Eugen Beyer”, kas ražoja skaļruņus. Līdz 1937. gadam tika radītas pirmās dinamiskās austiņas “DT 48”. Tās bija krietni labākas un kvalitatīvākas par Boldvina radītajām austiņām, tomēr saglabāja priekšteča dizainu. “DT 48” bija plats solis nākotnē un austiņas uz to bāzes tiek ražotas joprojām.

20. gadsimta 50. gados sākas jauna ēra austiņu tehnoloģijās, pateicoties pieaugošajam pieprasījumam. 1958. gadā Džons C. Koss – amerikāņu džeza mūziķis – radīja pasaulē pirmās stereo austiņas “SP/3”. Krosa austiņas klausītājam ļāva piedzīvot kaut ko līdzīgu dzīvās mūzikas pieredzei, tomēr bija viena problēma – šīs austiņas bija grūti pievienot mājas stereo sistēmām, jo tām nebija vajadzīgās austiņu ieejas. Tieši tāpēc nākamais un loģiskais Kosa solis bija pārliecināt audio sistēmu ražotājus, lai tie savās ierīcēs iekļauj nepieciešamo austiņu ieeju.

50. gados parādījās arī ar baterijām darbināmie pārnēsājamie skaļruņi, savukārt pirmie tranzistoru radioaparāti personīgai lietošanai parādījās 1954. gadā. Tranzistoru tehnoloģijas aizstājā sarežģītās vakuuma lampas, kas tika izmantotas lielajos radioaparātos, kurus cilvēki savās mājās izmantoja pirms tam.

Beidzot, pirmo reizi vēsturē audiosistēmas bija pietiekoši nelielas, lai tās varētu paņemt līdzi praktiski uz jebkurieni. Tiesa, tranzistoru radioparāti nebija savienojami ar austiņām, tomēr tikai kādu laiku, jo drīz vien abi nozīmīgie izgudrojumi veiksmīgi un loģiski saplūda vietā. Atlika vien pagaidīt.

Lielās un mazās austiņas

20. gadsimta 70. gados austiņas jau bija ieņēmušas pastāvīgu nišu audiosistēmu tehnoloģiju nozarē, jo beidzot bija iespējams baudīt mūziku augstā kvalitātē, netraucējot apkārtējos cilvēkus. Nākamais solis bija nodalīt austiņas no masīvajām mājas audiosistēmām, lai cilvēki savu mūziku varētu paņemt uz jebkuru sev tīkamo vietu.

1979. gadā kompānija “Sony Corporation” tieši to arī izdarīja, izgudrojot slaveno “Walkman”. Jaudīgais un pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs, atšķirībā no saviem priekštečiem, bija viegls un to varēja viegli nēsāt sev līdzi. “Walkman” atvēra jaunu un ērtu pasauli mūzikas cienītājiem.

Pārnēsājamais un ar baterijām darbināmais kasešu plejieris bija savienojams ar vieglajām un ērtajām austiņām. Tās bija relatīvi mazas, mīkstas un ērti uzliekamas uz ausīm. Skaņa, lai arī nebija ļoti kvalitatīva, tomēr bija pietiekoši laba.

90. gados sākās kārtējā revolūcija un parādījās MP3 atskaņotāji, kas mūzikas cienītājiem ļāva aparātā saglabāt nevis vienu kaseti ar iemīļoto mūzikas albumu, bet vairākus.

2001. gadā kompānija “Apple” pasauli iepazīstināja ar “iPod”. Šis izgudrojums nevien atklāja revolūciju mūzikas klausīšanās pasaulē, bet arī aizstāja iepriekšējās austiņas ar ausīs ievietojamajām austiņām. Tās bija viegli pārnēsājamas, neaizņēma daudz vietas un klausītājam ļāva daudz labāk un “klātesošāk” izbaudīt mūzikas pieredzi. Tā sākās jauna digitālā ēra.

Austiņas zaudē vadus

Iepriekš minētās austiņas saglabāja savu popularitāti aptuveni desmit gadu, līdz populāras atkal kļuva lielās, tradicionālās austiņas. Tās pēkšņi sāka parādīties visās malās – dažādās krāsās, ar dažādiem dizainiem un izmēru. Lielākoties tās bija lielākas par “Walkman” austiņām un sāka atgādināt tās austiņas, ko cilvēki lietoja pirms piecdesmit gadiem.

Laba skaņas kvalitāte pēkšņi bija kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, līdzi nesot virkni dažādu austiņu dizainu. Turklāt pie durvju sliekšņa jau stāvēja portatīvās skaņas revolūcija. Kompānijas visā pasaulē sāka radīt visdažādākā veida un dizaina austiņas – uz ausīm, ausīs, ap ausīm. Līdz ar to bija pieejamas arī austiņas dažādiem mūzikas stiliem un vēlmēm.

Tas viss vainagojās ar divām galvenajām iespējām, ar ko saskaras patērētājs, proti, izvēlēties austiņas ar vadu vai bezvadu austiņas, kas skaņu no aparāta līdz mūsu dzirdes orgāniem nogādā ar “bluetooth” palīdzību.

Bezvadu austiņas un portatīvās skaņas tehnoloģiju zenīts

Mūsdienās katrs var novērot, ka tieši bezvadu austiņas kļūst arvien populārākas. Tieši tāpēc daudzi uzņēmumi sacenšas viens ar otru, darinot arvien kvalitatīvākas un ērtākas ierīces, lai mūzikas patērētājs varēt vēl ērtāk un bezrūpīgāk baudīt savu izvēlēto audiomateriālu. Vienas no austiņu tehnoloģiju zenīta flagmaņiem ir uzņēmuma Huawei radītās austiņas “FreeBuds 3”, kas nupat kā prezentētas konferencē “IFA 2019”. Tās nodrošina lietotājiem ērtāku valkāšanas pieredzi un satvērienam patīkamu, komfortablu virsmu. Jāņem vērā, ka tās ir pirmās bezvadu austiņas, kas darbojas, izmantojot Huawei pašu radīto jaudīgo Kirin A1 čipu, tādējādi nodrošinot stabilu un ātru savienojamību, iespaidīgu skaņas kvalitāti un viedu, trokšņus bloķējošu pieredzi, proti, “FreeBuds 3” ir pirmās open-fit bezvadu austiņas, kas atbalsta trokšņu slāpēšanu, kā arī trokšņu slāpēšanu zvana laikā. Bezvadu austiņas paredz arī ANC funkcijas iestatīšanu un atiestatīšanu, kas ļauj izbaudīt nevainojamu mūzikas kvalitāti, lai arī cik trokšņainā vietā lietotājs netrastos.

Grūti iedomāties, ko austiņu tehnoloģiju jomā mēs sagaidīsim nākotnē, tomēr, apskatot visu austiņu evolūcijas gaitu, nevajadzētu būt pārsteigumam, ja tehnoloģijas ies vēl tālāk un mēs drīz vien pieredzēsim kaut ko līdzīgu seriālā “Black Mirror” redzamajām ierīcēm un implantiem.

Publikācija tapusi sadarbībā ar uzņēmumu “Huawei”.