Lai cik tas varētu šķist pārsteidzoši, bet bieži vien apkārtējiem cilvēkiem mūsu mūzikas gaume nešķiet tik izcila kā mums pašiem, tāpēc skaļa tās skandēšana nav pārāk pieklājīga rīcība. Visticamāk, tas nav iemesls, kāpēc tika izgudrotas austiņas, tomēr, par laimi, tas notika, un mēs lielākoties neesam spiesti pakļauties citu ļaužu skaņām un ritmiem. Lai arī konkrēta datuma, kad pirmo reizi tika radītas austiņas nav, tomēr zināms, ka to aizsākumi meklējami jau 19. gadsimta sākumā.
Pirmās austiņas nebija nedz ērtas nedz glītas kā mūsdienās, turklāt tās spēja atskaņot vien vārgu monofonisku skaņu, tomēr tieši šis neveiklais sākums bruģēja tālāku ceļu līdz modernajām un smalkajām bezvadu austiņām, piemēram, augsto tehnoloģiju pašā zenītā nupat kā prezentētajām Huawei "FreeBuds 3" austiņām. Tomēr sāksim no paša sākuma.
Uz pleciem nēsājamas austiņas
1878. gadā tika likti pamati pirmajam elektrodinamiskajam skaļrunim. Daudz laika nevajadzēja, lai cilvēki saprastu, ka viena cilvēka bauda, klausoties mūziku, var būt cita cilvēka mokas. Tieši tāpēc ātri vien tehnoloģijas attīstījās un radās skaļruņi personīgajai lietošanai. Proti, tāds skaļrunis, ko indivīds var lietot atsevišķā istabā, netraucējot citus, izrādījās ļoti praktiska un iedvesmojoša lieta, tāpēc jau 19. gadsimta beigās radās pirmās austiņas, kad uzņēmums "Electrophone" radīja pie ausīm pieliekamus skaļruņus, kas mūziku no operas nama nogādāja līdz maksātspējīgo klientu ausīm. Tiesa, šāda veida "austiņas" nebija uzliekamas uz galvas, jo svēra vairāk nekā 4 kilogramus, tāpēc tās balstījās uz klausītāja pleciem.
Mums pazīstamo austiņu aizsākumi