Traumatologs paskaidro, kāds ir drošības jostu pamatuzdevums un kādēļ tās obligāti jālieto
Vienlīdz svarīgi piesprādzēties arī aizmugurē

Sieviete automašīnā piesprādzējas ar drošības jostu

FOTO: Pixabay

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas apkopotajiem datiem drošības jostas lietošana sadursmes vai straujas apstāšanās gadījumā spēkrata priekšā sēdošajiem samazina nāves risku līdz 50%, savukārt automašīnas aizmugurē sēdošajiem – līdz pat 75%. Tam par spīti drošības jostu automašīnas aizmugurē Latvijā lieto vien 43% pasažieru, tādējādi apdraudot ne tikai savu, bet arī priekšā sēdošo veselību un dzīvību.

Notiekot sadursmei vai straujai bremzēšanai, visi automašīnā sēdošie ir pakļauti spēcīgam triecienam.

Drošības jostas pamatuzdevums ir noturēt cilvēku sēdvietā, lai tas netiktu svaidīts pa mašīnu vai pat izsviests no salona. Paliekot savā vietā, cilvēks tiek iespējami pasargāts no smagām traumām, piemēram, galvas, atslēgas kaula, krūškurvja vai iegurņa traumām.

Nelietojot drošības jostu, pastāv daudz lielāks risks gūt smagus, dzīvībai bīstamus ievainojumus, piemēram, vaļējus lūzumus, lielo asinsvadu bojājumus, iekšējo orgānu bojājumus, kas var izraisīt cilvēka nāvi. Ja spēkratā sēdošie ir piesprādzējušies, tiem ir ievērojami lielāka iespēja tikt cauri ar daudz vieglākiem savainojumiem - zilumiem, nobrāzumiem vai sasitumiem. 

Ja noticis satiksmes negadījums, ir vairākas darbības, kuras jāveic iespējami ātri. Lai maksimāli novērstu jaunas bīstamas situācijas rašanos, vispirms jānorobežo negadījuma vieta, izliekot avārijas zīmi. Tā brīdinās citus autovadītājus būt piesardzīgiem un samazināt ātrumu. Ja redzams, ka negadījumā cietuši cilvēki, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Ja negadījuma aculiecinieki vai tuvumā esošie izšķiras cietušajiem sniegt pirmo palīdzību, tas jādara, ievērojot pirmās palīdzības ABC shēmu, lai nenodarītu cietušajiem vēl lielāku ļaunumu. 

Iedzīvotāju vidū nereti dzirdams maldīgs uzskats, ka tieši drošības jostas nelietošana izglābjot cilvēka dzīvību. Analizējot katru satiksmes negadījumu atsevišķi, iespējams, kādā no tiem konkrētu apstākļu sakritības rezultātā var nonākt līdz šādam secinājumam, taču tā nekādā gadījumā nav likumsakarība, bet gan likuma izņēmums.

Analizējot auto negadījumos gūto traumu smagumu, ir skaidri redzams, ka drošības jostas lietošana komplektā ar drošības spilveniem un citu aprīkojumu ievērojami samazina risku gūt dzīvībai bīstamas traumas. Notiekot sadursmei, trieciena rezultātā drošības josta var radīt ķermeņa nobrāzumus vai, pie lielāka ātruma, ādas apdegumus, kur tā ir tiešā saskarē ar cilvēka ķermeni, taču tās ir salīdzinoši vieglas traumas.

Latvijā cilvēkus piesprādzēties gan spēkrata priekša, gan aizmugurē aicina Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) veidotās sociāli izglītojošās kampaņas. To atgādina arī jaunā CSDD satiksmes drošības kampaņa “Vari priekšā. Vari arī aizmugurē.” Tā mudina ļaudis būt atbildīgiem pret sevi un pārējiem satiksmes dalībniekiem un, esot automašīnā, vienmēr lietot drošības jostu, plašāk par kampaņu var uzzināt interneta vietnē www.variariaizmugure.lv. Ievērojot drošības pasākumus, cilvēks var darīt daudz savas veselības un dzīvības labā. Piedaloties ceļu satiksmē, liec aiz auss seno gudrību: “Sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās!”

Andulis Zellāns, traumatologs

Uz augšu