/nginx/o/2019/04/10/11939775t1h6834.jpg)
Ozolnieku novada domes deputāti aicina Saeimu neatbalstīt administratīvi teritoriālo reformu esošajā variantā un vienlaikus gatavo pieteikumu Satversmes tiesā (ST), plānojot to pamatot ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartā noteikto pienākumu par vietvaru robežu maiņu konsultēties ar pašvaldībām.
Kā informēja domes Spārstāve Agnese Kļava, pašvaldība uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pašlaik piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas virzīšanas procesā netiek ievērotas Ozolnieku novada pašvaldības un tās iedzīvotāju tiesības konsultēties par novada pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam. Konsultācijas un turpmāko risinājumu domē vērtē kā juridiski nekorektu un netaisnīgu.
Deputāti lēmuši atzīt administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā paredzēto Ozolnieku novada Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastu pievienošanu jaunai administratīvajai teritorijai par nepamatotu, Ozolnieku novada iedzīvotāju interesēm un labas un pienācīgas pārvaldības principiem neatbilstošu, jo tas neietver skaidri definētu Ozolnieku novada pašvaldības un tās administratīvās teritorijas reformēšanas mērķi. Tāpat dokuments, pēc vietvaras domām, neietver sociāli ekonomisku pamatojumu attiecībā uz Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu jaunizveidojamā Jelgavas novada administratīvajā teritorijā, garantējot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepazemināšanos un pakalpojumu pieejamību. Domnieki norāda arī uz citiem argumentiem, kāpēc reforma, viņuprāt, nebūtu īstenojama.
Pēc deputātu domām, VARAM priekšlikums pārkāpj Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldības principu, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus, un ir pretrunā ar Satversmi. Tāpēc dome lūdz Saeimas deputātus un Valsts prezidentu neatbalstīt likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" virzību esošajā redakcijā.
Tāpat pieņemts lēmums gatavot pieteikumu ST, atsaucoties uz Eiropas Vietējo pašvaldību hartas piekto pantu. Tas nosaka, ka, mainot pašvaldību robežas, jākonsultējas ar vietējām pašvaldībām.
"Šobrīd jebkuras konsultācijas ir bijušas vien formālas, ilūzijas radīšanai un publiskās domas veidošanai. Pēc satura un jēgas atbildes netiek sniegtas un konkrētās situācijās reformas virzītāji pat necenšas iedziļināties, nerēķinoties ne ar iedzīvotājiem, ne viņu interesēm. Šī reforma ir klajā pretrunā Satversmei, kas paredz cilvēka intereses par centrālo valsts pārvaldes aparāta rīcības mēru," lēmumu komentēja Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).
Jau vēstīts, ka sabiedriskajā apspriedē par plānoto teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies 9% iedzīvotāju, lielākajai daļai iestājoties pret to, kā arī paužot bažas par iespējamu nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību, sociālo pakalpojumu groza samazināšanos un citiem jautājumiem.
Noraidošo viedokli par reformu pauduši 837 apspriešanas dalībnieki - viņi norādījuši, ka nevēlas Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un Jelgavu. Savukārt 42 apspriešanas dalībnieki atbalstījuši administratīvi teritoriālās reformas ideju. Vēl trīs apspriešanas anketas atzītas par nederīgām vai sabojātām.
Tāpat ziņots, ka arī Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).
"Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam," sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. "Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem," viņš teica.
Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī VARAM rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, "notikušas nepareizi".
Liepājas pašvaldība skaidrošot savu pozīciju arī Saeimas deputātiem, taču, ja Liepājas viedoklis netiks respektēts, pēdējais solis būšot vēršanās Satversmes tiesā.
