Eksperts: Katram pašam jāprot kontrolēt savas finanses (6)

Dzīvības apdrošināšana Latvijā un Eiropā – kur esam mēs?

Domājot par apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu, jāņem vērā mūsu valsts specifika. Eiropas līmenī darbojas organizācija "Insurance Europe", kas apkopo informāciju par dzīvības apdrošināšanas pakalpojuma pieprasījumu Eiropā. Latvijas dati liecina, ka vidēji cilvēks dzīvības apdrošināšanā ir iemaksājis 60 eiro gadā, turpretī vidējais eiropietis – virs 1000 eiro gadā.

Latvijā ir ceturtais zemākais uzkrājumu apjoms, aiz mums ir tikai Rumānija, Bulgārija un Turcija. Tā ir kritiski milzīga atšķirība starp Eiropas valstīm. Šie dati atspoguļo to, cik daudz Latvijas iedzīvotājs ir gatavs ieguldīt savā dzīvības un veselības drošībā. Liela ietekme uz šo bēdīgo situāciju ir gan tam, cik bagāta valsts esam, kāda ir mūsu nodokļu sistēma un, protams, vēsturiskā pieredze. Diemžēl šī tendence jau gadiem nemainās, joprojām atrodamies vienā no pēdējām vietām Eiropā.

Vēsturiskie notikumi veicinājuši neuzticību

Neuzticēšanās dažādām bankām, apdrošinātājiem un finanšu institūcijām Latvijā ir saistīta ar vairāku iemeslu kombināciju, piemēram, Latvija diezgan regulāri cietusi finansiālus un ekonomiskus satricinājumus no 90. gadiem līdz pat šodienai. Piemēram, 90. gadu sākumā notika naudas reforma, kad 1000 rubļi pārvērtās par 5 latiem, kas atstāja cilvēkiem iespaidu, ka uzkrājuma veidošana nav veiksmīga un droša.

Līdzīga situācija bija ar "Banku Baltija", "Krājbanku", kur cilvēki bija ieguldījuši naudu un banku bankrotēšanas laikā daļu vai visu pazaudējuši. Tāpat liela ietekme ir 2008. gada pasaules finanšu krīzei, kas grāva arī apdrošinātāju reputāciju. Apdrošināšanas tirgus Latvijā divos gados nokritās par 50 %, neviena cita valsts Eiropā nepiedzīvoja tādu kritumu. Tas bija saistīts ar to, ka bijām ekstrēma valsts gan izaugsmes, gan krituma ziņā. Lai arī neuzticībai ir bijis pamats, laiki mainās. Situācija ir nostabilizējusies, daudzās ģimenēs ienākumi ir stabili, tai skaitā daļai sabiedrības ienākumi palielinājušies, un šo situāciju var izmantot savas nākotnes labklājības stiprināšanai.

Kas ir jāzina par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu?

Ja ģimenei ir hipotekārais kredīts, piemēram, mājas būvniecībai vai jauna dzīvokļa iegādei, tās ir parādsaistības vismaz uz 20 līdz 30 gadiem. Šajā dzīves periodā ģimene var piedzīvot dažādus notikumus, apstākļu maiņu, kas var ietekmēt ģimenes grozu, no kura atkarīgs, kāda būs ģimenes labklājība, budžets, veselība un sociālie apstākļi.

Par to visu var parūpēties, ja ģimene ir sevi nodrošinājusi ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu. Tā kā dzīvības apdrošināšana var mazināt arī riskus, kas saistīti ar parādsaistībām, tā māca cilvēkiem būt līdzatbildīgiem un plānot savas finanses ilgtermiņā.

Mūsu valsts ir dāsna – lai mudinātu iedzīvotājus vairāk domāt par nākotni un veidot uzkrājumus, iegādājoties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, iedzīvotāji katru gadu var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

Kontrolē savas finanses

Šeit vēlos uzsvērt, ka cilvēkiem nevajadzētu piedzīvot situāciju, kad finanses kontrolē jūs, bet gan vienmēr būt proaktīviem un kontrolēt pašiem savas finanses. Tas nozīmē, ka jāgrib un jāprot plānot finanses ilgtermiņā, jāspēj sevi disciplinēt, sadalot budžetu pa prioritātēm. Uz šo jāvirzās mērķtiecīgi, jo atrast veidu, kā iztērēt naudu, varēs vienmēr.

Šo mēs saucam par finanšu pratību – prast menedžēt naudu, izmantojot finanšu pratības instrumentus un zināšanas. Uz to Latvijā ir jātiecas mērķtiecīgi un apzināti, jo bieži ir situācijas, kad cilvēki domā – nauda krīt no gaisa vai aug kokos. Līdzīgi kā ar lieliem nodokļiem, mazām pensijām, lielākām algām u.tml.

Ir jāsaprot, ka valsts budžets ir tik liels, cik ir, un, lai pieprasītu lielākas algas, ir vai nu jāpalielina nodokļi, vai nu jāstrādā aktīvāk un uzņēmīgāk, vai arī jāmācās vadīt tēriņus. Tas nozīmē, ka ir jāmaina gan sistēma, gan domāšana, tad arī procesam būs pavisam cita kvalitāte. Kā labs piemērs, no kura varam mācīties, ir Somija un Zviedrija, kuru iedzīvotāji neiztērē visu naudu dārgās automašīnās, zīmolu apģērbā un tamlīdzīgi.

Šajās valstīs paša drošība un veselība ilgtermiņā ir daudz svarīgāka nekā ārišķība un statuss. Šobrīd mēs esam patērētāju sabiedrība, kas visu nopelnīto arī iztērē. Domāju, ka šie ir kompleksi, kas veidojušies vēsturiski, cilvēkiem piedzīvojot ierobežotus dzīves apstākļus un finanšu krīzes. Valstij par šo ir jādomā sistemātiski un jāmāca sabiedrībai rīkoties un nebaidīties runāt, domāt gudri un pielietot finanšu pratības instrumentus. Ļoti svarīgi ir būt līdzatbildīgam ar progresīvi noskaņotu domāšanu un attieksmi!