Rosina preču cenā iekļaut jaunu atkritumu vērtības nodokli (9)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pumpuri, atkritumi un kautrīgs bezpajumtnieks Zaķusalā
Foto: Pumpuri, atkritumi un kautrīgs bezpajumtnieks Zaķusalā Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kustības "Lielā talka" organizētāja Vita Jaunzeme piedāvā Latvijā ieviest atkritumu vērtības nodokli, kas varētu kalpot kā "risinājums dabas piesārņojumam", informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Sauka, kura iepriekš izplatījusi informāciju arī SIA "Eco Baltia vide" un AS "Latvijas Zaļais punkts" vārdā.

Kā aģentūrai LETA stāstīja Jaunzeme, tad viņa savu priekšlikumu jau ir nosūtījusi vairākām institūcijām: Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai un citiem.

Viņa norādīja, ka šo iniciatīvu tulkos angļu valodā un nosūtīs iniciatīvu platformai "Let's do it", kurā tiek apkopotas idejas atkritumu apjoma samazināšanai visā pasaulē. Jaunzeme savu priekšlikumu vērtē kā unikālu, kas varētu būt aktuāls piedāvājums visai pasaulei. 

"Ar savu priekšlikumu vēlos rosināt diskusiju par to, kā mainīt cilvēku paradumus un pilnveidot infrastruktūru, lai atkritumi nenonāktu dabā. Es nenoliedzu paplašinātās depozītu sistēmas ieviešanu. Manuprāt, ja cilvēks, jau būs samaksājis par iepakojumu, iegādājoties preci, viņš to nemetīs dabā, bet centīsies atgūt savu ieguldījumu. Protams, ir ļoti svarīgi nodrošināt infrastruktūru, lai atkritumus varētu sašķirot un atkritumu apsaimniekotāji varētu attīstīt biznesu," sacīja Jaunzeme.

Viņa uzskata, ka ar šādu pieeju pilnīgi visi iesaistītos atkritumu savākšanā, kamēr tagad viņa novērojusi, ka cilvēki mānās, maksājot par mazāku atkritumu konteineru, bet daļu atkritumu aizved un izgāž dabā, sadedzina.

Pēc Jaunzemes vārdiem, 11 gadus katru pavasari sarīkotās vides uzkopšanas talkas, kurā tiek savāktas vairākas tonnas atkritumu, nav risinājums, kā cīnīties ar šo problēmu nav, un arī citi piedāvātie risinājumi - atkritumu šķirošana vai depozītsistēmas ieviešana - šo problēmu risinot tikai nelielā mērā, jo tiek nodoti tikai "vērtīgie atkritumi", bet visam pārējam esot potenciāls nonākt dabā.

Tāpēc Jaunzeme piedāvā jaunu ideju par atkritumu vērtības nodokļa ieviešanu, kas būtu jauns atkritumu apsaimniekošanas modelis, kura pamatā būtu bezmaksas atkritumu izvešana un atkritumu vērtības nodokļa iekļaušana preces cenā.

Jaunzemes piedāvātais jaunais nodoklis paredzētu, ka cilvēkiem iegādājoties jebkura veida preci, kurai ir iepakojums, tai jau sākotnēji tiktu pievienots nodoklis, ar kuru iedzīvotājs samaksātu par preces un iepakojuma izvešanu un noglabāšanu. Līdz ar to cilvēkiem vairs nebūtu jāmaksā apsaimniekotājiem par atkritumu izvešanu, jo par to tiktu samaksāts no minētā nodokļa ieņēmumiem.

Tātad patērētājs, jau pērkot preci, avansā norēķinātos par preces un tās iepakojuma legālu izvešanu. Ieviešot šādu sistēmu, tikšot izskausta cilvēku vēlme izvest atkritumus dabā, nelegāli tos dedzināt, aprakt vai kā savādāk utilizēt, uzskatot Jaunzeme. Šī sistēma arī nodrošināšot sociālā taisnīguma principu, jo tie, kuri pērk mazāk, piemēram, maznodrošinātie, vai tie kuri izvairās no iepakojuma iegādes, piemēram, "zero waste" piekritēji, maksātu mazāk.

"Mēs ļoti labi zinām, kāda ir pašreizējā situācija - daudzi, jo īpaši privātmāju iedzīvotāji, nemaz nepasūta konteinerus, bet savus atkritumus bez maksas izmet citur, tostarp publiskajos konteineros, vai rīkojas daudz vienkāršāk - aizved uz mežu. Tā ir problēma, ar kuru cīnāmies jau gadiem. Neapšaubāmi, 11 gadu laikā situācija nedaudz uzlabojusies, taču, ar to ir krietni par maz," izteikusies Jaunzeme.

"Ieviešot jaunu nodokli, tiktu panākts maksimāls rezultāts, lai īstenotu atkritumu apsaimniekošanu, saglabātu tīru dabu un ierobežotu nelegālo uzņēmējdarbību. Ieguvēji būs arī atkritumu apsaimniekotāji, kuriem būs samērā skaidrs finansējums, ar kuru viņi var rēķināties, līdz ar ko arī droši attīstīt savu uzņēmējdarbību, investējot inovācijās utt. Ienākošie līdzekļi tiktu pārvaldīti caur Valsts kasi, tālāk nodrošinot pašvaldības ar atkritumu apsaimniekošanai paredzēto finansējumu. Savukārt pašvaldības uz līgumu pamata veidotu izvedēju un poligonu koordinētu un līdzsvarotu sadarbību. Faktiski tās ir iedzīvotāju investīcijas, lai nodrošinātu legālu, efektīvu, dabai un cilvēkiem draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu," turpinājusi Jaunzeme.

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu