Kā stāsta filmas režisors Juris Kursietis, 2013. gadā viņa paziņa žurnālists Kaspars Odiņš pastāstījis, ka strādājot pie raksta par ārzemniekiem, kuri ierodas strādāt Rietumeiropā. Viņa pētījuma centrā bija viens šāds cilvēks.

"Iedvesmas avots manai filmai bija šis patiesais stāsts. Kaspars, ar kuru sadarbojāmies arī pie filmas scenārija, deva man lasīt savas intervijas ar šo vīrieti. Tās arī kļuva par filmas pamatu. Galvenie sižeta elementi un liela daļa pavērsienu ņemti no reāla cilvēka dzīvesstāsta. 2015. gada janvārī mēs ar filmas operatoru devāmies izpētes braucienā uz Beļģiju. Pirms brauciena mēģināju atrast kādus strādniekus, kuri strādā Beļģijas fabrikās. Man teica, ka Beļģijā tādus neatrast, ka vairums iebraucēju strādā Eiropas institūcijās. Mēs tomēr devāmies uz Beļģiju, kaut gan nekādu kontaktu nebija. Kad bijām nokļuvuši tur, sagadīšanās pēc gaļas fabrikā satikām kādu duci strādnieku no Latvijas. Tas vienkārši risinājās prom no citu acīm," stāsta J. Kursietis.