Lietuvā ierēdņus apmāca gadījumam, ja avarēs tuvējā Astravjecas AES (4)

Mācībās, kurās tiks izmēģināta arī cilvēku evakuācija no Lietuvas dienvidaustrumu rajoniem, būs klāt novērotāji no Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lielbritānijas.

Novērotāju statusā tajās piedalīsies arī Viļņas pašvaldības darbinieki, jo šo mācību rīkotājiem nav izdevies vienoties ar galvaspilsētas pārstāvjiem par vēlamo scenāriju.

Kā uzsvērusi Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene, Astravjecas AES rada apdraudējumu gan Lietuvas nacionālajai drošībai, gan ikvienam valsts iedzīvotājam.

"Bez mācībām, bez izpildītiem mājasdarbiem būtu sarežģīti reaģēt uz visām situācijām, tādēļ valstij šīs četras dienas būs ļoti svarīgas," viņa norādījusi.

Pirmajā mācību dienā - otrdien - visā Lietuvā tiks pārbaudīta brīdināšanas sistēma, kauks sirēnas, cilvēki saņems īsziņas, brīdinājumus translēs Lietuvas sabiedriskā televīzija LRT.

Trešdien tiks simulēta cilvēku evakuācija. 50 brīvprātīgie tiks evakuēti no Švenčoņu rajona uz Zarasu rajonu un tikpat daudz - no Viļņas rajona uz Kalvarijas pašvaldību. Paredzēts izmēģināt arī tā dēvēto pagaidu pārvietošanu, kad vēl 50 brīvprātīgie tiks pārcelti no Šalčininku rajona uz Varēnas rajonu.

Tiks arī noslīpētas iemaņas avārijā cietušo rajonu iedzīvotāju sanitārajā apkopē, cilvēkiem dalīs joda tabletes.

Ceturtdien paredzēta radiācijas situācijas novērtēšana, cita starpā izmantojot šim nolūkam arī divus helikopterus.

Piektdien Lietuvas Iekšlietu ministrijā tiks apkopoti mācību rezultāti.

Mācībās būs iesaistīti pārstāvji no 24 Lietuvas valsts institūcijām un sešām pašvaldībām, kuru skaitā gan nebūs galvaspilsētas.

Kā pastāstījis Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Kanapicks, Viļņas pašvaldības vadība gribējusi pilsētā imitēt iedzīvotāju evakuēšanu un slēgt Ukmerģes ielu, kas ved Rīgas virzienā.

"Tās ir tikai mācības, un mēs nekādā gadījumā nevēlamies pilsētas iedzīvotājiem un ciemiņiem radīt pārlieku lielu diskomfortu. Tādam scenārijam mēs nepiekritām," viņš skaidrojis, piebilzdams, ka vispār nav paredzēts mācību laikā kaut kur slēgt satiksmi vai ierobežot piekļuvi kādām ēkām.

Galvaspilsētas pašvaldība septembrī plānoja rīkot mācības pati, bet atteicās no šīs idejas, kad operatīvo dienestu darbinieki un karavīri paziņoja, ka šajās mācībās nepiedalīsies.

Ugunsdzēsības departamenta civilās drošības pārvaldes priekšnieks Edgars Geda uzsvēris, ka lielākā kļūda, ko cilvēki varētu pieļaut iespējamas kodolavārijas gadījumā, būtu evakuēties saviem spēkiem, tādēļ iedzīvotāji tiktu aicināti palikt iekštelpās un gaidīt ieteikumus, kā rīkoties.

"Daudzi skatījušies seriālu "Černobiļa". Būtiska kļūda bija tā, ka cilvēki gāja ārā, lai vērotu, kas notiek," viņš piebildis.

Mācību laikā paredzēts izspēlēt scenāriju, ka Baltkrievija neziņo par avāriju Astravjecā, bet Lietuvā ierīkotās novērošanas sistēmas fiksē paaugstinātus gaisa un ūdens piesārņojuma rādītājus.

Pēc iekšlietu ministres teiktā, izraudzīts šāds ekstremāls risinājums, bet Lietuva tic, ka gadījumā, ja tāds incidents notiktu īstenībā, Baltkrievija rīkotos atbildīgi un par to tomēr ziņotu.

Kanapicks savukārt pastāstījis, ka vismaz pagaidām nav plānots rīkot kopīgas mācības ar Baltkrievijas amatpersonām.

Viņš norādījis, ka reāla incidenta un nopietna kaitējuma gadījumā Lietuva varētu lūgt gan Minskas, gan starptautiskās sabiedrības palīdzību avārijas seku likvidēšanā.

"Reālas avārijas gadījumā ieslēgtos pavisam citi starptautiskie mehānismi un pilnīgi cits politiskais līmenis," izteicies ugunsdzēsības dienesta vadītājs.

Lietuvas valdība uzskata, ka Astravjecas AES celtniecībā netiek ievēroti drošības un vides aizsardzības standarti, bet Minska šos pārmetumus noraida.