Kalifornijas ezerā ekstrēmos apstākļos mīt tārpi ar trīs dzimumiem

FOTO: Pei-Yin Shih/Current Biology

Mono ezers Kalifornijā ir ārkārtīgi sāļš un ar ļoti lielu arsēna koncentrāciju, tāpēc dzīvības tajā ir ļoti maz. Tagad zinātnieki ezera dzīlēs atraduši astoņas jaunas tārpu sugas, kas spēj vairoties un dzīvot ekstrēmajā ekosistēmā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, rakstīts, ka vienai no šīm tārpu sugām ir veseli trīs dzimumi.

Mono ezers atrodas Sjerranevadas kalnu austrumos un kalpo kā mājvieta sālsūdens garnelēm, nirējmušām, baktērijām un aļģēm, tomēr tas arī ir  viss. Vismaz tā līdz šim domāja zinātnieki.

Tiesa, biologam Polam Sternbergam ar kolēģiem no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta bija aizdomas, ka mikroskopiski tārpi jeb nematodes varētu eksistēt Mono ezera dzīlēs. Daļēji tāpēc, ka šie radījumi tiek uzskatīti par visizplatītākajām radībām uz Zemes.

FOTO: Pei-Yin Shih/Current Biology

Aizdomas apstiprinājās, kad ekspedīcijas laikā zinātnieki ezerā atrada mikroskopiskus tārpus, kas var izturēt 500 reizes lielāku arsēna devu nekā cilvēks.

“Mono ezers ir slavens ar to, ka tā ekosistēma ir nelabvēlīga dzīvībai. Tieši tāpēc ir lieliski, ka zinātniekiem ir izdevies demonstrēt, ka ezera ūdeņos mīt vairākas tārpu sugas, kā arī garneles un mušas,” izdevumam “The Scientist” atklāja mikrobioloģe Lūsija Stjuarte.

Mono ezeru pētnieki apmeklēja 2016. un 2017. gada vasarā, iegūstot daudzus augsnes un ūdens paraugus. Paraugos zinātnieki atklāja astoņas dažādas nematodes ar atšķirīgu mutes formu, kas liecina par katra tārpa diētu. Dažas no nematodēm barojas ar mikrobiem, bet citas ar sīkiem dzīvniekiem. Vēl citi tārpi eksistē kā parazīti, barības vielas iegūstot no izvēlētā upura.

Vienu no tārpu sugām, kas cēlusies no evolucionārās grupas “auanema”, zinātnieki izaudzēja laboratorijā. Rezultātā atklājās, ka šiem radījumiem ir trīs atsevišķi dzimumi, bet to pēcnācēji attīstās tārpu ķermenī. Aplūkojot tārpu ģenētisko kodu, atklājās, ka gēnā “dbt-1” ir notikusi mutācija, kas palīdz tārpiem sašķelt aminoskābes, kas ražo proteīnus. Pētījuma autori saka, ka šis ģenētiskais “triks” ļauj tārpiem dzīvot tik ekstrēmā vidē.

“Mūsu pētījums parāda to, ka mēs vēl ļoti daudz ko nezinām par to, kā šie tā saucamie dzīvnieki spēj izdzīvot tik ekstrēmos apstākļos,” paziņojumā rakstīja zinātnieki.

Uz augšu