Valsts kontrole (VK) ir uzsākusi revīziju Zemkopības ministrijā (ZM) par tās pārraudzībā esošo pazemes aktīvu uzskaiti un izstrādi, otrdien VK rīkotajā preses konferencē saistībā ar revīziju par Latvijas 2018.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa atgādināja, ka līdz 2018.gada beigām netika uzskaitīti ZM pārraudzībā un valsts īpašumā esošie kūdras purvi, smilts un grants atradnes, un tikai pēc VK aizrādījuma ZM tās iekļāva bilancē. Vienlaikus šo derīgo izrakteņu vērtību ministrija trīs mēnešu laikā samazināja 58 reizes - no 3,8 miljardiem līdz 65,7 miljoniem eiro. Pēc Krūmiņas paustā, šādas izmaiņas aktīvu vērtībā ir maz ticamas, tādēļ VK ir uzsākusi atsevišķu likumības revīziju ZM par pazemes aktīvu uzskaiti un izstrādi.
Otrdien publicētajā VK revīzijā par Latvijas 2018.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem norādīts, ka ZM gada pārskatā līdz 2018.gadam ne naudas vērtībā, ne apmērā nebija uzrādīti ZM atbildībā esošie valstij piederošie derīgie izrakteņi, kas kopš 2000.gada ir nodoti apsaimniekošanā AS "Latvijas valsts mežiem" (LVM). Līdz ar to šie aktīvi nebija uzrādīti arī valsts saimnieciskā gada pārskatā. Derīgie izrakteņi 3,8 miljardu eiro uzskaites vērtībā ZM grāmatvedības uzskaitē tika iekļauti pagājušā gada beigās tikai pēc VK konstatētā, ka šis valsts īpašums nekur nav uzskaitīts.
Tāpat 2018.gada pārskatā ZM valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem noteica vērtību - 3,8 miljardi eiro, bet trīs mēnešus vēlāk to vērtību samazināja 58 reizes. Līdz ar to VK nav guvusi pārliecību, ka derīgo izrakteņu uzskaites vērtība ir pareiza, un atteikusies sniegt atzinumu par ZM 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību.
Vienlaikus VK norāda, ka, neuzrādot grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatā, kā arī nekontrolējot turējumā nodoto aktīvu vērtības izmaiņas un to pamatotību, pastāv risks, ka valsts nav ieguvusi atbilstošus ienākumus no turējumā nodotajiem aktīviem.
