Vai jaunais budžets uzlabos dzīvi nabadzīgākajiem? (13)

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem datiem nabadzības riskam pakļauti tie, kuru ienākumi vienas personas mājsaimniecībā nepārsniedz 367 eiro, bet ģimenē ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 770 eiro. Kopumā tā ir teju ceturtdaļa valsts iedzīvotāju, un nabadzīgo īpatsvars sabiedrībā kāpj. Par nabadzības slieksni tiek uzskatīti 60% no visu iedzīvotāju pēc ienākumu mediānas jeb viduspunkta. Tādējādi līdz ar straujo algu kāpumu pēdējos gados audzis arī nabadzības slieksnis.

Latvijā pieaug arī jau tā augstā ienākumu nevienlīdzība. Uz to norāda Džini koeficienta kāpums no 34,5% līdz 35,6% (0 nozīmētu, ka sabiedrībā visiem ienākumi ir vienādi, bet 100 – ka vienai personai pieder viss).

Nabadzīgākie – pensionāri

Šobrīd vislielākā nabadzības riskam pakļauto grupa ir seniori vecumā virs 65 gadiem – 74%. Nākamajā gadā paredzēta līdz šim lielākā pensiju indeksācija. Taču, kā skaidrojusi labklājības ministre Ramona Petraviča, pieaugums būs lielāks tiem, kam lielāka pensija un lielāks darba stāžs. Arī Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča Latvijas Televīzijai komentēja, ka ar indeksāciju nevar pacelt mazās pensijas un tuvināt tās lielākajām, tam būtu jāmeklē citi mehānismi. Nākamgad līdz 300 eiro plānots palielināt neapliekamo minimumu pensijām, taču arī tas vismazākās pensijas neietekmēs – pašlaik gandrīz 43% vecuma pensionāru saņem pensijas līdz 300 eiro.

Labklājības ministre arī pauda, ka līdz 99 eiro izdosies palielināt minimālo pensiju, kas nav pārskatīta jau desmit gadus. Šobrīd minimālā pensija ir 70 eiro. To, ka tā ir neadekvāti zema un nevar nodrošināt pat pamatvajadzības, norādījis tiesībsargs. Finanšu ministrs gan intervijā laikrakstam Diena norādīja, ka līdzekļi atrasti, lai minimālo pensiju celtu par vien 10 eiro.

Daļu senioru varētu ietekmēt neapliekamā minimuma pieaugums strādājošajiem – tam nauda jau iezīmēta. Vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem nodarbināti ir gandrīz 20% iedzīvotāju. Apmēram 30 tūkstoši no viņiem saņem atalgojumu robežās no 300 – 1000 eiro. Vairums senioru gan nav nodarbināti, tādēļ lēmums pacelt neapliekamo minimumu tos tieši neskars. Netieši situācija varētu uzlaboties, ja seniors dzīvo mājsaimniecībā, kur ir cits pelnītājs, kurš iegūs pēc neapliekamā minimuma celšanas.

Kā palīdzēs nabadzīgajām ģimenēm?

Neapliekamo minimumu ietekmē algas apmērs. Tiem, kam mazāka alga, neapliekamais minimums ir lielāks. Šobrīd maksimālo neapliekamo minimumu 230 eiro piemēro iedzīvotājiem, kas pelna līdz 440 eiro. Lielāku algu saņēmējiem neapliekamais minimums pakāpeniski sarūk un tiem, kas saņem vairāk nekā 1100 eiro, tas ir nulle.

Jaunajā budžetā savukārt plānots, ka 300 eiro ar nodokļiem netiks aplikti strādājošajiem ar algu līdz 500 eiro. Piemēram, situācijā, kad alga ir 440 eiro, “uz rokas” šobrīd var saņemt 359 eiro. Pēc neapliekamā minimuma paaugstinājuma – 373 eiro. Tātad ieguvums ir 14 eiro.

Situācija mainās, ja šī strādājošā apgādībā ir kaut viens bērns. Tad alga “uz rokas” kā bija, tā paliks 391 eiro.

Taču tieši ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem ir otra lielākā nabadzības riskam pakļauto grupa pēc pensionāriem – 32,6%. Pat tiem pieaugušajiem, kas šajā grupā ir nodarbināti, ar neapliekamā minimuma celšanu nebūs līdzēts. Algas daļa, kas paliek pāri pēc tam, kad saņemts atvieglojums par apgādībā esošo bērnu, ir pārāk maza, lai neapliekamā minimuma palielinājums to ietekmētu.

Nabadzības riskam pakļauti arī 31% cilvēku līdz 64 gadu vecumam, kas dzīvo vieni. Tomēr liela daļa no šajā grupā esošajiem cilvēkiem nav nodarbināti, tādēļ arī viņi no neapliekamā minimuma celšanas neiegūs. Starp cilvēkiem vecumā līdz 64 gadiem, kas dzīvo vieni un ir nodarbināti, nabadzības riska grupā ir ievērojami mazāk cilvēku – 13,7%, Re:Check norādīja CSP Nabadzības un ienākumu nevienlīdzības statistikas eksperts Viktors Veretjanovs.

Daudzbērnu ģimenes

No neapliekamā minimuma celšanas neiegūs arī nabadzīgās daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trīs vai vairāk bērniem. Šajā grupā nabadzības riskam pakļauti 20,5% ģimeņu.

Demogrāfs Ilmārs Mežs secina, ka tādējādi no palīdzības saņēmēju loka šoreiz izslēgtas ģimenes ar bērniem. “Mēs būtībā izlases kārtībā palīdzam tiem, kuriem nav lielāks nabadzības risks.”

Jānorāda, ka jaunā budžeta kontekstā rosināts pārskatīt arī vecāku pabalstus, taču par šīm iniciatīvām, tāpat kā minimālo pensiju pieaugumu, vēl notiek diskusijas.

Pārmaiņas – vien kosmētiskas

Arī Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste aprēķinājis, ka minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanai “ietekme uz nabadzību un nevienlīdzību būtu vien kosmētiska” pat tad, ja neapliekamo minimumu paaugstinātu uz 500 eiro, kā sākotnēji rosināja JKP. Viņaprāt, mērķi labāk varētu sasniegt, pārskatot sociālo pabalstu sistēmu, jo iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem ir daudzi cilvēki, kas nav nodarbināti.

Strīķe apzinās, ka strādājošie ar nelieliem ienākumiem, kuru apgādībā ir bērni, labumu no neapliekamā minimuma celšanas nesaņems, taču viņa norāda, ka tas ir tikai viens segments lielā nabadzīgu strādājošo grupā. Viņasprāt, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana varētu novērst to, ka jauni cilvēki, kas uzsāk darba gaitas, izvēlētos ģimeni veidot ārzemēs zemo ienākumu dēļ. Strīķe piesauc CSP datus, kas parāda – nedaudz vairāk kā 30% darba ņēmēju pērn “uz rokas” saņēma līdz 450 eiro mēnesī. Dati arī rāda, ka gandrīz 17% saņem minimālo algu vai mazāk. “Ja kāds saņem mazāk par 500 eiro bruto, tad kā viņus var nenosaukt par uz nabadzības robežas dzīvojošiem?” deputāte komentē.

Diskutējot par tēmu sociālajā portālā Twitter, arī sociālās politikas eksperte Ruta Zilvere pauda, ka visi, kas šobrīd saņem minimālo algu, ir uz nabadzības riska sliekšņa. Sarunā ar Re:Check Zilvere norādīja uz vēl kādu ieguvumu, proti, ka “ir arī svarīgi, vai cilvēkam ir motivācija strādāt, ja viņš ir uz kaut kāda pabalsta”.

Taču Veretjanovs vērš uzmanību uz to, ka neapliekamais minimums neaug tikpat strauji kā nabadzības slieksnis. Piemēram, maksimālais algas pieaugums, ko iespējams saņemt, ir 18 eiro. Savukārt nabadzības slieksnis pēdējos trīs gados vidēji paaugstināts par 25 eiro gadā. Tādējādi lielākoties cilvēkus, kam pieaugs atalgojums, joprojām uzskatīs par pakļautiem nabadzības riskam.

Veretjanovs piebilst, ka šādi lēmumi nerada nekādu uzlabojumu. Vēsturiski ir bijuši arī lēmumi, kas atbalsojušies arī statistikas datos par nabadzībai pakļautajiem. Piemēram – minimālās algas celšana no 320 eiro uz 360 eiro 2015.gadā.

Secinājums: Pašām nabadzīgākajām strādājošo grupām kā vientuļajiem vecākiem ar zemiem ienākumiem un apgādībā esošiem bērniem neapliekamā minimuma celšana nepalīdzēs. Pensionāriem dzīvi uzlabos pensiju indeksācija, taču nav zināms, vai atradīsies finansējums arī minimālās pensijas celšanai un vecāku pabalstu pārskatīšanai.