Īsi par necilvēcīgo Mureja eksperimentu, kuram studiju laikā tika pakļauts Teds Kačinskis jeb “Unabombers”

Teds Kačinskis

FOTO: AP/Scanpix

Kad Teds Kačinskis jeb “Unabombers” studēja Hārvarda Universitātē 2. kursā, viņš tika savervēts eksperimentam, kas, viņam nezinot, ilga trīs gadus. Tagad par necilvēcīgu un neētisku uzskatītajā Mureja eksperimentā tika izmantoti dažādi psiholoģiski spīdzināšanas paņēmieni, ņirgas un pazemošana. Tas viss, lai pētītu cilvēka reakciju ārkārtīgi liela stresa situācijās.

Hārvardā veiktais pētījums bija mērķēts uz psihisku dekonstrukciju, pazemojot studentus, lai tie pieredzētu ārkārtīgi lielu stresu. Ļoti iespējams, ka Kačinska apsēstība ar tehnoloģiju nesto postu un visa viņa paustā kritika sakņojas tieši Mureja pētījumā, kurā tika uzsvērta zinātnes šķietamā objektivitāte salīdzinājumā ar ētikas subjektivitāti.

Īsi pirms aresta Kačinskis pieprasīja laikrakstiem “The New York Times” un “The Washington Post” publicēt viņa 35 tūkstošus vārdu garo manifestu “Industriālā sabiedrība un tās nākotne” (Industrial Society and Its Future) – dokumentu, kurā bija sakoncentrēta viņa zinātnes un kultūras filozofija.

FOTO: Public Domain

Kačinskis uzskata, ka Industriālā revolūcija bija cilvēces verdzības sākums. “Sistēma nepastāv un nevar pastāvēt, lai apmierinātu cilvēka vajadzības,” viņš rakstīja. “Tā vietā ir jāmaina cilvēka uzvedība, lai tā iederētos sistēmā.” Vienīgā izeja ir industrializācijas augļu iznīcināšana, lai veicinātu “MEŽONĪGĀS dabas” atgriešanos par spīti šādas rīcības negatīvajām sekām.

Pēc Hārvardas Kačinskis Mičiganas Universitātē nopelnīja doktora grādu matemātikā, bet pēc tam īsu laiku pasniedza matemātiku Kalifornijas Universitātē, pēc kā pameta sabiedrību.

18 gadus, izmantojot paštaisītus spridzekļus, viņš terorizēja tos, kurus uzskatīja par necilvēcisko tehnoloģiju aģentiem, īpaši tos, kuri bija saistīti ar universitātēm un lidostām. Kad Kačinskis 1996. gadā tika arestēts savā meža mājiņā, viņš aiz sevis jau bija atstājis neizdzēšamu haosa taku.

Cilvēks, kurš veica pazemojošo eksperimentu, bija izcilais Hārvarda Universitātes psihologs Henrijs A. Murejs (Henry A. Murray). Lai arī viņa slava pēc viņa nāves izplēnēja, Murejs savā laikā bija viens no nozīmīgākajiem zinātniekiem; personības testu, kas mūsdienās ir industriālās vadības un psiholoģiskā novērtējuma rutīnas sastāvdaļa, pionieris. Ir skaidrs, ka mūsdienu psiholoģija bez Mureja sasniegumiem nebūtu tāda, kāda tā šodien ir.

Eksperimenta norise un sekas

Kā izdevumam “CBS” atzina grāmatas “Harvard and the Unabomber: The Education of an American Terrorist” autors Elstons Čeiss, pēc savervēšanas Kačinskim kopā ar vēl 21 studentu tika lūgts uzrakstīt eseju par savu dzīves filozofiju.

“Pēc tam viņiem pateica, ka viņi tiksies ar citiem studentiem, lai diskutētu par šīm esejām un saviem uzskatiem. Patiesībā viņiem meloja,” stāstīja Čeiss.

Kad esejas bija iesniegtas, Murejs katru studentu atsevišķi ieveda spilgti apgaismotā telpā un nosēdināja pretī vienpusējam spogulim, bet pie galvas viņiem tika piestiprināti elektrodi. Pēc tam solītās biedriskās diskusijas vietā telpā tika ievests tieslietu students, kura uzdevums bija sagraut katra eksperimenta dalībnieka personīgos filozofiskos uzskatus.

“Tieslietu students bija īpaši sagatavots, lai spētu ielauzties studenta prātā un izsmiet un sagraut tā vērtības, lai sadusmotu studentus pēc iespējas vairāk. Viss process tika uzņemts videofilmā, bet pēc tam studenti tika nogādāti atpakaļ, kur tiem parādīja videoierakstu. Viņiem parādīja to, kā viņi tiek pazemoti. Tā bija sāls bēršana brūcēs...” stāstīja Čeiss.

Daži eksperti uzskata, ka tieši šā eksperimenta dēļ Kačinskis sāka tik ļoti ienīst un baidīties no tehnoloģijām un psihologiem. Šīs bailes vēlāk noveda pie terorisma.

Uz augšu