Zinātnes un medicīnas straujās attīstības rezultātā vēža diagnoze pēdējā desmitgadē pasaulē ir tik radikāli mainījusies, ka no letālas un bezcerīgas to palēnām ierindo hronisko slimību vidū ar daudzu gadu dzīvildzi, stāsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics.

Melanomas dzīvildze – ne daži mēneši, bet daudzi gadi

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kā jaunie onkoloģijas medikamenti spēj pagarināt dzīves ilgumu, ir metastātiskas melanomas jeb ādas vēža ārstēšana. Melanoma ir viens no agresīvākajiem ļaundabīgajiem audzējiem ar augstu mirstību. Vēl pirms desmit gadiem metastātisku melanomu uzskatīja par praktiski neārstējamu - tā bija nejutīga pret ķīmijterapiju un staru terapiju, 5 gadu dzīvildze vidēji bija mazāk nekā 10% pacientu, kopējā dzīvildze - tikai 6 mēneši. 

Jaunākie sasniegumi mērķterapijas un imūnterapijas jomā pēdējos gados ir radikāli izmainījuši metastātiskās melanomas ārstēšanas prognozes.

Tagad, lietojot jaunās zāles un to kombinācijas, iespējams ilgtermiņā nodrošināt būtisku dzīvildzes pieaugumu, kas lielai daļai pacientu sasniedz piecus un vairāk gadus. 

Arī Latvijā melanomas pacienti dalās ar pozitīvo pieredzi, kad, lietojot jaunās zāles, izzūd organismā attīstījušās metastāzes, cilvēki var atgriezties darbā, audzināt bērnus un aktīvi piedalīties dzīvē. Tātad arī Latvijā ir iespējams panākt būtisku progresu vēža ārstēšanā, iekļaujot valsts kompensācijas sistēmā jaunus mērķterapijas un imūnterapijas medikamentus.

Plaušu vēzis: dzīvo piecus gadus un ilgāk

Lieliski panākumi pēdējos gados pasaulē gūti arī plaušu vēža ārstēšanā, kas ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem un izceļas ar īpaši augstu mirstību. Vēl  nesenā pagātnē metastātiskam nesīkšūnu plaušu vēzim, kas ir biežākais plaušu vēža veids, dzīvildze bija tikai 6 mēneši. Lietojot mērķtarpijas un imūnterapijas medikamentus, šodien pacientiem dzīves ilgums var pārsniegt piecus gadus.

Vēl vairāk, jaunās zāles var būt pat tik efektīvas, ka ļauj atteikties no ķirurģiskām operācijām, staru terapijas, ķīmijterapijas.

Jāatgādina, ka tieši plaušu vēzis ir pirmais audzējs pasaulē, kam sākta audzēju gēnu kartēšana, kas pēc padziļinātas gēnu analīzes ļauj piedāvāt personalizētu ārstēšanu, izvēloties piemērotākās iedarbības zāles. Efektīvākai plaušu un arī citu vēža veidu ārstēšanai arvien plašāk izmanto molekulāro marķieru noteikšanu, kas ļauj daudz precīzāk piemērot mērķterapijas līdzekļus un būtiski uzlabo dzīvildzi.

Eiropas Savienībā jaunās zāles plaušu vēža ārstēšanai ir pieejamas jau vairākus gadus. Latvijā valsts tās apmaksā tikai daļēji, bet vairākiem pacientiem, kuri zāles no ražotājiem saņem klīnisko pētījumu ietvaros bez maksas, ir izdevies gūt ļoti labus rezultātus. Tāpēc, ņemot vērā teicamos rezultātus šī vēža ārstēšanā, būtu ieteicams meklēt iespējas finansējumu atvēlēt no valsts puses, lai jaunākās terapijas būtu pieejamas plašākam pacientu lokam.

Sekmīgi ārstē prostatas, krūts un citus vēža veidus

Tāpat sekmīgi rezultāti, pateicoties inovatīvajiem medikamentiem, sasniegti metastātiska prostatas vēža ārstēšanā - pareizi un precīzi piemērojot mērķterapiju, dzīves ilgums šodien var sasniegt četrus un vairāk gadus.

Jaunas un efektīvas zāles pēdējos gados cerības uz garāku dzīvi nesušas arī HR+/HER2- metastātiska krūts vēža ārstēšanai, jo tās  bloķē enzīmus, kam ir būtiska nozīme, regulējot vēža šūnu augšanas un dalīšanās procesu. Eiropas Savienībā šīs zāles ir pieejamas jau vairāk nekā divus gadus, vienlaikus Latvijā valsts šo jauno mērķterapijas medikamentu pagaidām neapmaksā. Līdzīga situācija ir zarnu vēža ārstēšanā.

Valsts iegulda naudu zarnu vēža skrīninga programmā, kas paredz no 50 gadu vecuma obligātu pārbaudi, bet, atklājot šo vēzi, tālāk ārstēšana ar mūsdienīgiem medikamentiem ir ļoti ierobežota.

Kad zāļu progresu novērtēs Latvijā?

Minētie piemēri par jauno zāļu plašo pielietojumu Eiropas valstīs apliecina, ka Eiropā veselības politikas veidotājiem jautājums par to, vai atmaksājas ieguldīt naudu vēža slimnieku ārstēšanā, ir skaidrs. Arī statistika rāda, ka kopumā visā pasaulē kopš 1991.gada, kad vēža izplatība sasniedza maksimumu, jaunie pretvēža medikamenti ir izraisījuši ievērojamu onkoloģisku nāves gadījumu skaita samazināšanos.

Proti, divi no trim cilvēkiem, kuriem šodien diagnosticēts vēzis, izdzīvos vismaz piecus gadus, liecina Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas (EFPIA) dati.

Pēdējā desmitgadē ir sasniegts arī ievērojams progress, palielinot vidējo piecu gadu relatīvo izdzīvošanas līmeni līdz 54% visiem pacientiem, kam diagnosticēts vēzis. Salīdzinot, 2000. – 2002. gadā Eiropā šis rādītājs bija 51,5%. Kaut arī liela loma šajos rezultātos ir bijusi uzlabojumiem diagnostikā  un ārstēšanā, kā norāda EFPIA, ļoti būtiska loma ir arī jaunajiem medikamentiem un valstu centieniem mērķtiecīgi palielināt valsts budžeta līdzekļus vēža slimnieku aprūpei, kas rietumu valstīs veido 5-6% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. 

Arī Latvijā jaunu zāļu pieejamība uz vietas nestāv. 

2018. gadā Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti, taču šis progress ir noteikti jāturpina.

Pēc SIFFA aprēķiniem, 2020. gadā valsts apmaksāto medikamentu klāstā būtu jāiekļauj vismaz 30 inovatīvi medikamenti, lai Latvija spētu pietuvoties kaimiņu lietuviešu un igauņu sasniegtajam, kur šī gada martā pacientiem bija pieejami attiecīgi 88 un 86 inovatīvi medikamenti, bet Latvijā – 53. 

Onkoloģijas zālēm Latvijā tērē uz pusi mazāk

Salīdzinoši Latvija onkoloģisko zāļu apmaksai pērn tērēja uz pusi mazāk nekā Lietuva un Igaunija, liecina IQVIA apkopotie dati. Proti, Lietuvā 2018. gada beigās finansējums sasniedza aptuveni 900 000 EUR uz 100 000 iedzīvotāju, Igaunijā - 800 000, bet Latvijā – tikai 400 000 EUR uz 100 000 iedzīvotāju. Papildus tam, pēc SIFFA apkopotajiem datiem šī gada maijā, Latvijas pacientiem bija pieejami 29 jaunākās paaudzes kompensējamie medikamenti vēža ārstēšanai pēc audzēja lokalizācijas, Lietuvā – 61, bet Igaunijas pacientiem – 52 medikamenti!

Vēža slimnieku skaits Latvijā turpina pieaugt. Pēc SPKC datiem, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem kopš 2001.gada mūs valstī ir teju dubultojusies, sasniedzot 3998 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Ņemot vērā globālās tendences, nav pamata domāt, ka vēža ekspansija apstāsies.

2020. gada veselības aprūpes budžeta veidošanu var uzskatīt par pabeigtu, vienlaikus turpmākajā plānošanā Latvijai būtu ieteicams sekot Eiropas valstu praksei un turpināt straujāk un mērķtiecīgāk palielināt finansējumu onkoloģijai, tajā skaitā valsts lielākajām slimnīcām jaunu modernu iekārtu iegādei, kā arī jaunu zāļu pieejamībai mūsu valsts pacientiem, uzskata Valters Bolēvics.