Valdība VARAM nav piešķīrusi līdzekļus plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai

FOTO: TVNET / LETA

Sastādot 2020.gada budžetu, valdība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav piešķīrusi lūgtos līdzekļus plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā. 

LETA jau ziņoja, ka VARAM laika posmā no 2020.-2023.gadam plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanā plānoja investēt 6,76 miljonus.

2020.gadā mērķa īstenošanai bija nepieciešami 1,22 miljoni eiro, 2021.gadā - 3,03 miljoni, 2022.gadā - 1,36 miljoni, bet 2023.gadā - 1,04 miljoni eiro.

Kā norāda ministrijā, šī gada augustā kā viens no prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.-2022.gadā tika iesniegts pieprasījums piešķirt finansējumu veicamo darbu realizācijai.

"Tomēr Ministru kabinets šo priekšlikumu neatbalstīja, jo citas aktivitātes bija ar augstāku prioritāti," pauž ministrijā, norādot, ka lai pārvaldītu plūdu riskus, ministrija meklēs iespējas daļu pasākumu finansēt no savā pārziņā esošajām programmām. 

Kā ziņots, lai plūdu draudu brīdinājuma sistēma Latvijā kļūtu efektīva un atbilstu visām mūsdienu sabiedrības prasībām, VARAM norāda, ka jāievieš plūdu monitorings, hidroloģiskajā analīzē jāaptver visu Latvijas teritoriju, jāuzlabo brīdinājuma sistēmas precizitāte, jāievieš applūšanas varbūtības scenārijus ar daudz lielāku atkārtošanās biežumu, kā arī jāveic citi darbi.

Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošanai četru gadu laikā - no 2020. līdz 2023.gadam - paredzēts realizēt četrus pamatpasākumus ar vairākiem apakšpunktiem. Proti, paredzēts veikt hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu, piemēram, automātisku caurplūduma sensoru iegādi, automātisko nokrišņu un sniega novērojumu laukumu ierīkošanu, kā arī esošā meteoroloģiskā radara modernizāciju.

Vēl iecerēts veikt esošās plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) attīstību, papildus nodrošinot hidroloģisko parametru statistiskos aprēķinus, modelēšanu un kartēšanu.

Tāpat paredzēts veikt lietus plūdu un ledus plūdu modelēšanu atbilstoši nākotnes klimata scenārijiem, kas līdz šim Latvijā nav veikta, digitalizējot vēsturiskos nokrišņu intensitātes datus, teritoriāli iedalot vēsturiskos un operatīvos nokrišņu datus, analizējot vēsturiskos noteces datus un izveidojot atbilstošu datu rindu visām novērojumu stacijām, kā arī īstenojot citus uzdevumus. Jāturpina arī uzturēt PRIS un hidrometeoroloģiskā monitoringa tehniskās iekārtas.

Kā norāda VARAM, Latvijā pieaug un arī turpinās pieaugt kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte. Proti, prognozēts, ka stipru nokrišņu gadījumu skaits pieaugs par 20%. Ziemas sezonā nokrišņu pieaugums varētu būt līdz 37%, pavasara sezonā - līdz 25%, bet vasaras un rudens sezonas sagaidāmas arvien sausākas un nokrišņu samazinājums gaidāms pat par 12%.

VARAM informē, ka Pasaules Ekonomikas forums kopš 2007.gada izvērtē 50 būtiskākos riskus pasaulē, starp kuriem dominē klimata pārmaiņas un to ekstrēmi. Eiropas Vides aģentūra apkopojusi datus par laika posmu 1980.-2016.gads, un klimata pārmaiņu ekstrēmu rezultātā nodarītais zaudējums valstīm aprēķināts ap 495 miljardiem eiro, bet bojā šajā laika posmā gājuši 91 103 cilvēki.

Hidroloģiskās katastrofas - pali, plūdi, ledus sastrēgumi - sastādīja 27% no visu ekstremālo notikumu īpatsvara, savukārt meteoroloģiskās katastrofas - lietusgāzes, vētras, viesuļi, sniega sanesumi, krusa - 63%. Latvijā minētajā laika posmā nodarītie zaudējumi aprēķināti 356 miljoni eiro un prognozes rāda, ka līdz 2080.gadam Eiropā plūdu gadījumu skaits palielināsies 17 reižu, bet ikgadējie zaudējumi, ko nodara plūdi, palielināsies par 70% - 90%, norāda ministrijā.

Latvija pēdējos būtiskos plūdus, kurus izraisīja intensīvas lietusgāzes, pieredzēja 2017.gadā. Tie nodarīja postījumus lauksaimniekiem, pašvaldībām un infrastruktūrai Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales. Aprēķinātie zaudējumi lauksaimniekiem bija 20,538 miljoni eiro, skaidroja VARAM.

Uz augšu