Rāviņš: Jelgavas pašvaldībai nākamgad vislielākās raizes ir par ierobežotajām aizņemšanās iespējām Valsts kasē

TVNET/LETA
Rāviņš: Jelgavas pašvaldībai nākamgad vislielākās raizes ir par ierobežotajām aizņemšanās iespējām Valsts kasē
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš Foto: Paula Čurkste/LETA

Saistībā ar nākamo budžeta gadu Jelgavas pašvaldībai vislielākās raizes ir par ierobežotajām finanšu aizņemšanās iespējām Valsts kasē, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vietnieks un Jelgavas pilsētas priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš stāstīja, ka pilsēta ir plānojusi remontēt un būvēt bērnudārzus, jo rinda uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē ir gana liela, lai šo jautājumu steidzami risinātu. Tikpat aktuāls jautājums esot par pieejamu dzīvokļu un mājokļu nodrošināšanu iedzīvotājiem.

Pašvaldībai esot neziņa par deinstitucionalizācijas ieceres praktisko risinājumu, kas paredz bērniem, kas patlaban dzīvo sociālās aprūpes centros, nodrošināt iespēju augt ģimeniskā vidē, kā arī, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. 

"Šo projektu esam iesākuši, bet pašlaik viss ir apstājies. Mēs esam izjaukuši vienu māju, kura tagad tāda stāv un gaida savu risinājumu. Renovāciju gaida arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kurā mācās 900 skolēnu un tā patlaban ir pilsētas augošākā vidusskola. Mēs tagad gatavojam projektu, lai nākamgad varētu sākt šī projekta īstenošanu. Ņemot vērā, ka mēs vēlamies piesaistīt jauniešus inženierzinātnēm, arī no pašvaldības budžeta esam paredzējuši ievērojamu līdzfinansējumu, kas ir jāaizņemas Valsts kasē, bet šodien es vēl neredzu šādu iespēju," esošo situāciju raksturoja Rāviņš.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim, tikmēr LPS uzskata, ka tas pasliktinās dzīves līmeni reģionos.

LPS pieļauj iespēju rosināt valdībai samazināt pašvaldībām noteiktās funkcijas, ja tām tiek samazināts finansējums.

FM sagatavotajā vienošanās un domstarpību protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Kopumā no protokola projekta izriet, ka 2020.gadā pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem būs 390,74 miljoni eiro, mērķdotācija pašvaldībām plānota 382,7 miljonu eiro apmērā, bet dotācija pašvaldībām - 184,54 miljonu eiro apmērā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu