Kad visa ir par daudz
Ieskats grupas "Astro’n’out" albumā "Multivitamīnu multipaka"

"Astro'n'out"

FOTO: publicitātes

Elektriskā ģitāra populārajā mūzikā jau labu laiku kā kritusi nežēlastībā. Cita pēc citas grupas, kas savu skanējumu balstījušas ģitārmūzikas estētikā, priekšroku dot elektroniskākām skaņām, ģitārai atvēlot tikai dekoratīvu lomu. Izņēmums nav arī jaunais grupas "Astro’n’out" albums "Multivitamīnu multipaka", kurš droši dēvējams par popsīgāko un dejiskāko grupas diskogrāfijā.

Astro’n’out "Multivitamīnu multipaka"

(Astro Music)

Kopš iepriekšējās plates "Urda", kurā grupas līdere Māra Upmane-Holšteine kopā ar grupas mūziķiem vēl nedaudz turējās pie ģitārām un dzīvajām bungām, daudz kas mainījies. "Astro’n’out" pametis bundzinieks Mārtiņš Miļevskis, kurš ansamblī bija muzicējis jau gandrīz no pašiem pirmsākumiem, Māra kļuvusi par mammu trešajam bērniņam, kas viņas un Jāņa Holšteina ģimenes dzīves karuseli iegriezis ar jaunu sparu, – tāpēc arī šāds albuma nosaukums "Multivitamīnu multipaka".

"Kad visa būs par daudz," tituldziesmā skandē Māra, kādā intervijā atzīstot: "Jā, tas ir par mani, man ir bērni, es netieku galā! Tas ir stāsts par mūsdienām."

Lai arī pienākumu ir kļuvis vairāk, Māra ir lieliski tikusi galā, spējusi atrast balansu starp ģimenes un radošo dzīvi. Veiksmīgas izrādījušās vairākas radošās nometnes Vidrižos - ģitārista Mārtiņa Elerta lauku mājās, Raunā pie mūziķa Mikus Frišfelda, Kuldīgā un arī Rīgas dziesmu rakstīšanas nometnē. Divu, trīs dienu intensīvs radošs darbs bieži vien ir daudz efektīvāks nekā iknedēļas pulcēšanās mēģinājuma telpā vēlā vakarā pēc trauksmainas darba dienas, kad spēki izsīkuši un radošā doma pagurusi.

Šāds nedaudz saraustīts radošais process – darbs ar vairākiem producentiem, dziesmu autoriem un skaņu inženieriem, atspoguļojas arī albuma skanējumā. Nesaku, ka albums neturas kopā, nē, tas ir pietiekami viengabalains, taču vairāki aranžējumi būtiski atšķiras ar savu toni, savu krāsu.

"Multivitamīnu multipaka"

FOTO: publicitātes

Albumu ievada viens no ieraksta veiksmīgākajiem skaņdarbiem "Ceļa sākumā", kurā nozīmīga loma atvēlēta akustiskajai ģitārai – tāda kā 2019. gada atsauce uz klasisko Mike and The Mechanics "Looking Back Over My Shoulder". Dziesmas beigās ieskanas dzīvi pūšamie instrumenti, veidojot elegantu pāreju uz nākamo skaņdarbu. Seko divas izteiktas popdziesmas – "Dejot trakāk" ir atklāts Daft Punk hita "Get Lucky" citāts, kura pamatā kustīga fanka ģitāra, savukārt tituldziesma varētu būt viens no Dj Rudd (Rūdolfa Budzes) labākajiem producētajiem skaņdarbiem – kopā ar Māras vēstījumu, ka mūsdienās "visa ir par daudz", viegli robotizētais pavadījums nostrādā zemapziņas līmenī.

Viens no plates emocionālākajiem brīžiem ir Kaspara Ansona producētais "Sentimentu notraucot", kurā Māra klusinātā, izjustā balsī dzied: "Saulriets vēl košāks, jo redzam to divatā…"

Seko divas, manuprāt, ne tik veiksmīgas dziesmas – paātrināta triphopa skaņdarbs "Neatlaid mani", kuru producējis Budze, bet miksējis reperis Fakts (Jānis Šmēdiņš), un "Trauki saplīsuši", kura skanējuma veidošanā pirkstu pielicis deju mūzikas pārstāvis Makree. Pirmais ir pārāk monotons, savukārt otrajam ir reti neoriģināls piedziedājums – "Tu un es". Patīkama nobīde no normas ir "Agrāk", kurā Māra dzied sev netipiski augstajā reģistrā, un "Klonēt sevi" (piedalās Satellites LV), kas saturiski turpina "visa ir par daudz" tematiku ("Manis nav tik daudz, varbūt beidzot klonēt sevi").

Lielisks ir Arņa Račinska (Laika suns, Kuba) līdzradītais un producētais "Runāt beidz", kurā iestrādātās trauksmainās stīgas rada asociāciju ar Keitas Bušas skaņu pasauli. Asprātīgs un skanīgs ir dejiskais "Uzmācīga melodija (Mani)", kas saturiski sasaucas ar satelītu hitu "Grāvējs" – sevis pieķeršanu vienkāršu popdziesmu dungošanā. Vai tas ir noziegums, ja vēlos pagriezt skaļāk?

Atgriežoties pie recenzijas ievadā minētās roka ģitāras diskriminācijas, jāsaka, ka

albums kopumā nerada grupas ieraksta sajūtu, proti, šis droši varētu būt arī Māras Upmanes-Holšteines soloalbums – vienīgais nemainīgais lielums ir viņas balss un vēstījums.

Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet tā tas ir. Atgādināšu vien, ka Māra jau ar pirmajām dziesmām tūkstošgades pirmajā pusē Latvijas mūzikas ainavā ienāca kā viena no retajām sieviešu māksliniecēm, kura pati sacer un pati izpilda mūziku. Agrāk, īpaši jau padomju gados, sievietes vokālistes bija atkarīgas no komponistu labvēlības, viņu speciāli solistei sacerētajām programmām. Māra ar savu talantu, darba spējām – ar vai bez “astronautiem”, ar vai bez producentiem, ir uz palikšanu, un mēs visi no tā būsim tikai ieguvēji.

Foto: "Astro’n’out" nosvin jaunā albuma izdošanu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.

FOTO: #SIF_MAF2019

Uz augšu