Vīna darīšanas tradīcijas iet plašumā

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

Latvijā aizvien noteiktāk savu vietu ieņem vīnkopība un vīna darīšana ne tikai no vīnogām, bet arī no dažādiem augļiem un ogām. Droši vien katram pusmūža cilvēkam ir bērnības atmiņas par lielu stikla balonu tumšā istabas stūrī, kur par vīnu rūgst neapēstie ievārījumi, ogas un augļi.

Tagad šī nodarbe aizvien plašāk kļūst par amatu, jo nu jau vairākus gadus visi, kas ieguvuši licenci, drīkst tirgot mājās gatavotus alkoholiskos dzērienus, un VID statistika rāda, ka ieņēmumi no šīs nozares katru gadu pieaug. Bet, lai turētu augstu profesijas standartus, īsti meistari savu veikumu atrāda kolēģiem, un nu ir zināms, kuri ir labākie Baltijas valstu vīndari šogad.

Lai izvērtētu paveikto un iedvesmotos jaunām receptēm nākotnē, vīndari jau piekto reizi rudenī organizē sacensības, šoreiz tas bija Baltijas kauss, kur vīnus aizklāti vērtē septiņi žūrijas locekļi visām trim valstīm. Šogad vērtēšanai vīndari iesniedza 159 dažādu vīnu un raudzēto dzērienu paraugus, no tiem – 41 vīns darināts no vīnogām.

Vai zinājāt? Raudzētus alkoholiskos dzērienus, kas nesatur vīnogu Vitis vinifera gēnu, vairs nedrīkst saukt par vīniem, tikai par raudzētu dzērienu “Žubīšu gāzējs” vai, piemēram, “Ābolu vīnu” ar nepārprotamu norādi uz sugu, no kuras vīns darīts. Ja dzēriens darīts no vīnogām, jābūt norādītai vīnogu šķirnei. Rietumeiropas vīndari tā cenšas cīnīties ar konkurentiem, bet ko padarīsi – klimats mainās un vīnkoku audzēšana lēnām pārvietojas ziemeļu virzienā.

Latvija – vīnogu zeme?

Protams, augstākā pilotāža ir pagatavot labu vīnogu vīnu no paša dārzā izaudzētām ogām un vīnogu šķirņu kolekcionārs Gatis Kužums no Bauskas vīnogu vīnu kopvērtējumā ieguva trešo vietu Baltijā ar vīnu no šķirnes Žemčug belij, bet tukumniece Guntai Niedrai no Mazburkām ar vīnu no Zilgas, Jodupes un Magarič raņņij šķirņu ogām 6.vieta Baltijā kopvērtējumā. Evija Kopštāle no Durbes no Zilgas, Alfas un Hasanskij sladkij noraudzējusi vīnu, kas ieguva 8.vietu Baltijā vīnogu vīnu kopvērtējumā. Teju visi vīni, kas bija iesniegti vērtēšanai, bija darīti no 2018.gada ražas. Atcerieties - pērnais gads bija ekstrēmi karsts un sauss, bet vīnogām šāds klimats tīk, jo to saknes iet dziļi augsnē un izceļ no zemes valgmi arī tad, kad citi augi ļimst. Kā būs šogad? Pavasarī teju visos Eiropas vīna dārzos dega ugunskuri un kūpēja dūmu sveces, salnas bija neredzēti bargas līdz pat Pirenejiem. Arī mūsu vīnogu audzētāji šo pavasari atceras ar negulētām naktīm un pēc dūmiem smaržojošu apģērbu. Daļa jauno dzinumu apsala, pēcāk ar lielu sparu auga nākamie dzinumi no otrajiem un trešajiem pumpuriem, jo vīnkokam ir deviņas dzīvības un arī šoruden tie priecēja savus kopējus ar bagātīgiem vīnogu ķekariem.

Gunta Niedra stāsta, ka pati nemitīgi mācās, eksperimentē ar dažādu vīnogu šķirņu garšu saderību un pilnveido prasmi ar bioloģiskām metodēm izaudzēt veselīgas un raženas vīnogas. Tagad, rudenī, iesaku doties ekskursijā uz Mazburkām, kas atrodas stundas brauciena attālumā no Rīgas, gleznainā kalna nogāzē pie Tukuma. Te interesanti būs arī tiem, kas vīnu nedzer: vīnogas ir pilngatavībā un to sula – salda kā nektārs. Kamēr vecāki bauda vīnu, bērni var vērot aitas un mieloties ar ogām.

Augļu un ogu vīni pārsteidz ar garšu daudzveidību

Latvijā tradicionāli vīnus darīt no dažādiem augļiem un ogām un te mūsu vīndari sasnieguši apskaužami augstu meistarību: nominācijā “Augļu un ogu vīni” latviešu vīndari nevienu priekšgalā nepalaida: Ainars Vanags - “Līgatnes vīna darītavas” saimnieks jau vairākus gadus ir līderis un šoreiz 111 vīnu konkurencē uzvarēja ar savu ābolu vīnu iegūstot pirmo vietu Baltijas kausa augļu un ogu vīnu kopvērtējumā. Ivo Immermanis no Abavas senlejas, “Tēviņu mājas vīnu” darītājs ieguva gan otro, gan dalītu 3./4.vietu.

Vīni ir jābauda: dodieties ciemos pie labākajiem vīndariem, kas apvienojušies “Latvijas vīna tūrē”. Izplānot maršrutu un nenomaldīties palīdzēs īpaši veidota vietne - te ikviens var atrast informāciju par divpadsmit vīna darītavām, kas ver durvis ciemiņiem un aizrautīgi stāsta par savas vīna darītavas izcelsmi, tradīcijām un vīna darīšanas metodēm. Lai pieteiktos uz degustāciju, mājas lapā norādīti visi kontakti.

Kad Latvijā iestādīja pirmo vīnogulāju?

Iespējams, tas bija 15.gs. sākumā, jo atrasta rakstiska liecība par Reinzemes vīnogām, kas 1417.gadā augušas Ventspils apkārtnē līdz pat Rendai. Viscītīgāk ar vīndarīšanu mūsu teritorijā cilvēki noņēmās hercoga Jēkaba laikā, tas bijis paskābs, bet gana labs. 1681.gadā Jēkabs mira un līdz ar viņu nebūtībā aizgāja arī vīnogu stādījumi. Loģiski, jo šajā laikā pāri Eiropai vēlās t.s. mazā ledus laikmeta pirmais vilnis, kas nesaudzēja arī Latviju. Pēdējais aukstuma periods sākās ap 1850.gadu, ne velti mūsu etnogrāfiskie tautas tērpi no 19.gs. ir tik biezi. Bet vīnogas jau nevar satuntulēties, Latvijā bija tikai daži meistari, kas spēja izlolot vīnogulājus: piemēram, LU Nacionālā botāniskā dārza pamatlicējs Johans Cigra 19.gs. sākumā Salaspilī pamanījās audzēt ap 40 šķirņu vīnogas.

Klimats kļūst aizvien siltāks un pirmās brīvvalsts laikā pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma iestāda pirmo vīna dārzu un var teikt, ka pirmā lielā vīnogu izstāde Latvijā notiek 1939.gadā. 2.Pasaules karš un vairākas ļoti bargas ziemas noslauka no zemes virsas gan brīvdabas vīnogu stādījumus, gan nograuj siltumnīcas.

Iesaka ielikt kāju durvīs

Par Latvijas vīnogu tēvu sauc Paulu Sukatnieku, viņš Sēlijā, Dvietes pagasta “Apsītēs” izveidoja šķirnes, kas vēl tagad ir ne tikai Latvijas vīnkopju dārzu pamatā, bet iztur klimata apstākļus arī Skandināvijā. ‘Dvietes zilā’, ‘Supaga’, ‘Sukribe’, ‘Guna’, ‘Veldze’, ‘Zilga’, ‘Veina’, ‘Spulga’, ‘Lauma’, ‘Agra’, ‘Rītausma’ – šis ir viņa vīnogu šķirņu pamata komplekts, bet ‘Zilga’ visiecienītākā gan vīnu darīšanai, gan ēšanai un sulām. Vīnogu kolekcionārs Gatis Kužums šoruden uz vīnogu izstādi Bauskas muzejā bija atvedis 158 vīnogu šķirnes un uzskata, ka tieši Zemgale ir labākā vieta, kur audzēt šīs saules ogas.

Burgundijā, kur meteoroloģiskie novērojumi tiek pierakstīti simtiem gadu, novērots, ka pēdējos 20-30 gados ražu var vākt pāris nedēļas agrāk. Jā, klimata pārmaiņas veicina vīnogu ienākšanu ne tikai Baltijā. Ja pirms pusgadsimta Dienvideiropas vīndari tikai pasmējās par Anglijas vīnogu audzētājiem, tad tagad viņi dziļdomīgi klusē, jo nu jau gadus divdesmit briti veiksmīgi konkurē ar Šampaņas vīndariem, audzē slaveno ‘Chardonnay’ šķirni un taisa izcilus vīnus.

Arī Latvijā ziemas kļūst aizvien maigākas un, ja jums pieejama saulaina piekalne ar mālainu augsni, izmēģiniet savu veiksmi un apdomājiet iespējas izveidot biznesu, ko varēs turpināt jūsu bērni un mazbērni. Jā, vīnkopība ir dzimtas bizness – ja tagad iestādīsiet savu vīna dārzu, tad rēķinieties, ka vairāki gadi paies, kamēr atradīsiet īsto vīndarīšanas recepti, iegūsiet pieredzi, iepirksiet aprīkojumu – protams, tādas zināšanas vērts nodot nevis konkurentiem, bet savējiem. Vīndarīšana ir dzīvesveids un iespēja palikt savā dzimtenē darot sirdij tuvu darbu. Ekonomiski izdevīgs šis rūpals varētu kļūt nākamajai paaudzei, tāpēc Latvijas vīndaru un vīnkopju biedrības biedri iesaka jau laikus ielikt kāju durvīs, jo skaidrs, ka lielie pasaules uzņēmumi ies ziemeļu virzienā un raugās Baltijas virzienā.

Lubānas vīnotavas saimnieks Oskars Žvagiņš saka: “Viegli neiet, bet nav pamata sūdzēties. Tūristiem stāstu, ka vīns parasti glāzē nonāk pēc 2-3 gadiem un man jau šoruden jāuzmin, ko un cik daudz cilvēki gribēs pēc 2-3 gadiem. Pagaršot vīnu var ātrākais pēc pusgada.”

Foto: Publicitātes foto
CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu