/nginx/o/2019/10/08/12635100t1hc9e4.jpg)
Kā atklājis viens no zinātniekiem, misijas “Chang’e-4” ietvaros Ķīna sākotnēju uz Mēness tālo pusi vēlējās sūtīt bruņurupučus. Plāns tika noraidīts pēc tam, kad pētnieki saprata: skābekļa būs tikai tik daudz, lai tie uz Mēness varētu izdzīvot aptuveni 20 dienas.
Zinātnieks Sje Gensjiņ, kurš bija atbildīgs par bioloģisko eksperimentu izstrādi uz “Chang’e-4” klāja, intervijā ar tehnoloģiju žurnālu “IEEE Spectrum” atklāja, ka sākotnēji pētnieki vēlējās uz Mēnesi nosūtīt nelielas bruņurupuču sugas pārstāvjus. Tas varētu sniegt nozīmīgu informāciju par to, kā dzīvnieki reaģē uz gravitācijas izmaiņām un likt pamatus cilvēka atkārtotai izkāpšanai uz Mēness nākotnē. Tomēr bruņurupuču relatīvi lielais svars un skābekļa trūkums lika zinātniekiem no šī plāna atteikties.
“Zondes “Chang’e-4” pašas svars neļāva mūsu eksperimenta objektiem kopumā pārsniegt trīs kilogramus. Lai arī izvēlēties bruņurupučus būtu ļoti jēdzīgi, tomēr skābekļa tiem pietiktu vien 20 dienām,” stāstīja Gensjiņs.
“Chang’e-4” tika palaista pagājušā gada 7. decembrī. Mēness orbītu tas sasniedza piecas dienas vēlāk, bet uz Mēness virsmas nolaidās 3. janvārī. Divus mēnešus pēc pacelšanās uz zondes klāja tika integrēti bioloģiskie eksperimenti. Tas nozīmēja to, ka pirms nolaišanās uz Mēness tiem jāizdzīvo aptuveni trīs mēneši.
Gensjiņs gan minēja, ka viņi nav atmetuši ideju nākotnes “Chang’e” misijās uz Mēness nogādāt dzīvniekus. Zinātnieki cer, ka tehnoloģijas izdosies attīstīt tik tālu, lai tas kļūtu iespējams.
Augustā tika paziņots, ka uz Izraēlas privātās Mēness zondes Beresheet, kura uz Mēness nogāzās šā gada sākumā, atradās pulks ar tardigrādiem jeb gauskājiem, tomēr pētnieki steidza mierināt satrauktos ļaudis, ka ir maz ticams, ka kāds no šiem radījumiem avārijā ir izdzīvojis.
