"Skola bija very hard, baigi pi..a prātu"
Albuma recenzija: Prusax "A+"

Prusax

FOTO: publicitātes

"Skola bija very hard, baigi pisa prātu," tā septembra beigās izdotā albuma "A+" tituldziesmā repo 23 gadus vecā pašmāju repa sensācija Prusaks (Prusax). Kāpēc sensācija? Bez tradicionālo mediju, arī radio atbalsta šā jaunekļa klipi "Youtube" vietnē skatīti simtos tūkstošu reižu. Taču šis raksts nebūs tikai par kārtējo hiphopa albumu. Tēma, kurai pieskaršos Prusaka ieraksta kontekstā ir plašāka. 

Sākšu ar to, ka Prusakam, īstajā vārdā Rihardam uzmanību pievērsuši ne tikai pusaudži, bet arī atzīta dzejniece Liāna Langa, kura ievērojusi, ka gan Prusaks, gan viņa domubiedri savā sarunvalodā un arī daiļradē (tam pieskaršos mazliet vēlāk) intensīvi izmanto angļu valodu. Es piebildīšu, ka ne tikai veselas frāzes, bet arī anglicismus un rusicismus (koroče, cepī u.tml), par lamu vārdiem nemaz nerunājot. Šāds runas stils izteikti redzams podkāstā jeb podraidē "Sauna", kurā viesojās Prusaks.

"Jaunieši neredz jēgu latviešu valodai (objektīvi – tajā runā un raksta arvien sliktāk), nevēlas izkrist no kopējās globālās bildes," dzejniece raksta vienā no savām nesen publicētajām slejām. 

Liānas Langas tvīts par Prusaku.

Tik tiešām, klausoties minēto podraidi, var izcelt vienu citātu aiz otra. 

"Kad bijām tripā (trip - ceļojums, angļu val), iepazināmies in person (klātienē)," stāsta reperis par savu braucienu uz Losandželosu. 

"Es vienkārši streit ap (straight-up - tieši, atklāti, angļu. val.) pasaku, ko domāju," viņš akcentē. 

"Viņš embreiso to fully," vēl dzirdams sarunā. 

Vai šāds izteiksmes veids korelē ar raksta virsrakstā minēto "skola bija very hard"? Iespējams. Daudzi jaunieši ar skepsi skatās uz nedaudz iesīkstējušo izglītības sistēmu, neizprotot kāpēc viņiem jāmācās kādas fizikas formulas vai divdabja teicieni. Arī apkārt viņiem ir daudz piemēru - no influenceriem jeb iedvesmīšiem līdz IT ģēnijiem un reperiem, kuri arī bez izglītības iegūšanas ir dzīvē "izsitušies" jeb tikuši uz zaļa zara.

Kāpēc lai kāds piepūlētos izteikties pareizi latviski, ja visa informācijas telpa, kurā uzturas jaunieši ir angļu valodā? 

Prusax

FOTO: Mārtiņš Otto, TVNET

Atgriežoties pie albuma, nedaudz atskatīsimies hiphopa vēsturē. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad beidzot informācijas slūžas bija vaļā, pašmāju reperi sāka deklamēt angliski ("Fact"), tad sekoja atskārsme, ka tomēr vieglāk izteikties dzimtajā valodā (Gustavo, Ozols, Gacho), un salīdzinoši nesen godā celti arī dialekti ("Latgalīšu reps") un tā dēvētie novada akcenti ar šauro un plato "e" apzinātu "nepareiza lietojuma" izcelšanu (Edavārdi). Pēdējos divos gados Latvijas hiphopā varam runāt par "jauno skolu", un daļa no šiem jaunajiem reperiem ne tikai atgriežas pie angļu valodas, bet daži tikai un vienīgi jau sāk deklamēt angliski. 

Prusaka albums ir būtisks pieturaspunkts šajā evolūcijā - lai arī teksti galvenokārt ir latviski, tā noteikti nav tradicionālā latviešu valoda - tas ir slengs, kurā izmantoti rusicismi, anglicismi un veselas frāzes angļu valodā.

Arī vairāki burtiski tulkojumi no angļu valodas, piemēram - "Cilvēki still dod sūdu par to". "Dod sūdu" ir burtisks tulkojums izteicienam "to give a shit" (Latviski - "Nebūt vienaldzīgam").

Manuprāt, Gustavo, arī ansis, repojot latviski, bija jau sasnieguši augstāko punktu nosacīti tīras latviešu valodas izmantošanā, un tādi jaunās paaudzes mākslinieki kā "Singapūras satīns", "New Wavy" un arī Prusax, meklē jaunus ceļus kā deklamēt. Un angļu valodas izmantošana atvieglo meklēt jaunus vārdu salikumus, jaunas atskaņas, jaunas nozīmes. 

Prusax "A+"

FOTO: publicitātes

Arī muzikāli Prusaks, pirms tam viņa kolektīvs "New Wavy", daļēji arī "Singapūras satīns", rolands če un xantikvariāts, balstās "jaunās hiphopa skolas" estētikā. Bīti un deklamēšanas maniere aizgūta no tādiem amerikāņu reperiem kā Famous Dex, Playboi CartiSmokepurpp, protams, arī nelaiķa Lil Peep (1996-2017), kuru pats Prusaks dēvē par savu lielāko autoritāti. Arī Pīps nav varējis ciest skolu. 

Ja ticam Prusaka teiktajam, ka "es rakstu to, ko es faking jūtu", tad albumā tik tiešām uzsvērts, ka skola ir bezjēdzīga un panākumus var gūt arī bez izglītības. Un Prusakam tiešām ir izdevies sasniegt zināmu labklājību, tirgojot jauniešu vidū populāro Kendamas spēli (Prusax ir līdzīpašnieks zīmolam "KeKeKendama", kas nesen atvēris jau savu otro veikalu Latvijā).

"Pametu skolu, ar vienu domu, būšu selfmade, čeko manu somu...

...Nemāci mani dzīvot, labāk savu grāmatu raksti.

Viss, ko redzu "Guči", kamēr tualetes papīrā beidz.

Prusaks naudu muķī, tripo apkārt, dzīvo kā šeihs"

("Repa spēles terorists")

Video: Prusax "Repa spēles terorists"

Albumā iestrādāti trīs tā dēvētie skiti, jeb etīdes par skolas tēmu - "Ievads", "Iztirzājums" un "Nobeigums". Katru no tiem ievada skolas zvans, būtībā pamodinot skolas solā iemigušo albuma galveno varoni, kura sapņi ir attiecīgi albumā dzirdamās dziesmas.

Platei papildu svaru piedod arī viesmākslinieki, īpaši jau repa klasiķa Ozola klātbūtne, kas simboliski akceptē šo "jaunās skolas" strāvojumu. Ierakstā dzirdami arī lieliskās "Siera plates 2" autori rolands če un xantikvariāts.

Un nobeigumā. Varam, protams, šausmināties par lamu vārdiem, par vulgāro vēstījumu, par nepareizo latviešu valodu, taču Prusakam ir attieksme, lai kāda tā arī būtu, bet attieksme - īpašība, kas pēdējos gados hipsterīgi dekoratīvās popmūzikas ainavā ir izzūdoša. Un "A+" 2019. gada pašmāju mūzikā objektīvi ir notikums, pagrieziena punkts. Gribam to vai ne. 

Noklausies albumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.

FOTO: #SIF_MAF2019

Uz augšu