Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu - līdz 41.vietai, vienlaikus joprojām atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais jaunākais pētījums.
Arī Lietuva un Igaunija uzlabojušas pozīciju par vienu vietu - Lietuva šogad atzīta par 39.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, bet Igaunija ierindota 31.pozīcijā.
"SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra, kas Latvijā pārstāv pētījumu "Globālais konkurētspējas indekss", direktors Arnis Sauka aģentūrai LETA norādīja, ka šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem. Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju, kopš 2018.gada ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas kā šie pīlāri tiek mērīti, tostarp papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem.
Jaunākā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kura salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pētījumu pakāpusies par vienu pozīciju. Seko pagājušā gada līdere ASV, Honkonga, kura pakāpusies par četrām pozīcijām, Nīderlande, kura pakāpusies par divām pozīcijām, Šveice, Japāna, kuras noslīdējušas par vienu pozīciju, Vācija, kura noslīdējusi par četrām pozīcijām, Zviedrija, kura pakāpusies par vienu pozīciju, Apvienotā Karaliste, kura noslīdējusi par vienu pozīciju, un Dānija, kura saglabājusi desmitās konkurētspējīgākās valsts pozīciju.
No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Igaunija (31.vieta). Slovēnija joprojām ierindota 35.vietā un Polija - 37.vietā. Savukārt Lietuva 2019.gadā konkurētspējas indeksā ierindota 39.vietā, starp Maltu un Taivānu, bet 41.vietā seko Latvija - par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju.
Globālo konkurētspējas indeksu noslēdz Jemena un Čada, ierindojoties attiecīgi 140. un 141.pozīcijā.
Līdzīgi kā 2018.gadā, arī 2019.gada Globālā konkurētspējas indeksa kategorijā "vide" pīlārā "Makroekonomiskā stabilitāte" Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem 15.vietu arī IKT adaptācijas pīlārā (11.vieta 2018.gadā), kur cita starpā tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences, atzīmēja "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centrā.
Tāpat centrā minēja, ka izteikti sliktāki rezultāti kategorijā "vide" Latvijai ir tādos pīlāros kā "institūcijas" - 47.vieta no 141., kas ir kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018.gadu, un "infrastruktūra" - 43.vieta, salīdzinot ar 47.vietu gadu iepriekš. No pīlāra "Institūcijas" viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112.vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99.vietu 2018.gadā), uz nākotni orientēta valdība (99.vieta salīdzinājumā ar 111.vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96.vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93.vieta), kā arī tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91.vieta).
"Uz izaicinājumiem attiecībā uz šiem konkurētspējas aspektiem norāda arī citi pētījumi, tāpēc politikas veidotājiem Latvijā tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība," piebilda Sauka.
Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22.vieta) un korupcijas sastopamība (39.vieta).
No pīlāra "infrastruktūra" viszemāk vērtētie indikatori ir ceļu kvalitāte (95.vieta salīdzinājumā ar 92.vietu pirms gada), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94.vieta), kā arī lidostas savienojuma indekss (82.vieta).
Kategorijā "cilvēkkapitāls" uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs "prasmes" (22.vieta, kas ir kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9.vieta), kā arī skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18.vieta), bet viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100.vieta). Arodapmācības kvalitāte ierindota 64.vietā (82.vieta), absolventu prasmju līmenis - 58.vietā (68.vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46.vietā (59.vieta). Savukārt kategorijas "cilvēkkapitāls" pīlārā "veselība" Latvija ierindota tikai 83.vietā (76.vieta).
Kategorijā "tirgi" visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai ir "darba tirgus efektivitāte" (28.vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114.vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113.vieta). "Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotajiem noteikti nevajadzētu atlikt," piebilda Sauka.
Vienlaikus būtiski uzlabojusies situācija indikatorā "darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses" (52.vieta salīdzinājumā ar 98.vietu pirms gada). Savukārt visaugstāk pīlārā "darba tirgus efektivitāte" Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (10.vieta), sieviešu dalībā darba tirgū (22.vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (26.vieta).
Cits kategorijas "tirgi" pīlārs "produktu tirgus efektivitāte" 140 valstu konkurencē ierindots 47.vietā (49.vieta pērn) ar viszemāk novērtētu komponenti tarifu sarežģītuma pakāpe (113.vieta), kamēr indikators "tirdzniecības tarifi" ierindots 7.vietā.
Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu - 95.vietā - ierindots pīlārs "tirgus lielums", kur gan indikators "imports % no IKP" novērtēts salīdzinoši augstu: 29.vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas "tirgi" pīlārs "finanšu sistēma" (85.vieta), kas gan ir piedzīvojis kāpumu no 94.vietas pērn. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators "banku normatīvā kapitāla rādītājs" (31.vieta salīdzinājumā ar 24.vietu 2018.gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48.vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori "kredīta plaisa" (134.vieta) un tirgus kapitalizācija (111.vieta). Savukārt indikatorā mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana Latvijā gada laikā pakāpusies no 101.vietas līdz 55.vietai.
Arī kategorijā "inovāciju ekosistēma" Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti, atzīmēja centrā, norādot, ka pīlārā "biznesa vitalitāte" piešķirta 40.vieta (47.vieta pērn), bet pīlārā "inovāciju kapacitāte" - 54.vietā (52.vieta). Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90.vieta), kamēr salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26.vieta) un laiks, kādā var sākt biznesu (27.vieta).
Tajā pašā laikā pīlārā "inovāciju kapacitāte" viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102.vieta), zinātniskās publikācijas (79. vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73.vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstība no IKP (68.vieta). "Cerības uz labāku rādītāju indeksā, kas mēra ekonomikas produktivitāti un spēju pielāgoties globalizācijas un digitālajām tendencēm, bez šo rādītāju būtiskas uzlabošanas, būtu ļoti naivas. Tas savukārt nav paveicams bez nopietnām izmaiņām zinātnes un augstākās izglītības jomā," piebilda Sauka.
Vienlaikus viņš arī norādīja - tāpat kā visiem indeksiem, arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vēra to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā. "Viens no tiem - indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši, proti, vērtējums nereti ir relatīvs. Šo trūkumu indekss kompensē ar aizvien lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tostarp Latvijai, proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas," sacīja Sauka.